Atgriezties
Gandrīz apdraudēta (NT)

Cīrulīšu dižtauriņš

Parnassius mnemosyne (Linnaeus, 1758)

 
Gandrīz apdraudēta (NT)

Cīrulīšu dižtauriņš

Parnassius mnemosyne (Linnaeus, 1758)

Foto: Karmena Roze – cīrulīšu dižtauriņš.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: dižtauriņi Papilionidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: NT C1, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2020, LC 2023.
Statuss tuvējās valstīs: Somija (VU 2019), Zviedrija (EN 2020), Baltkrievija (VU 2006), Igaunija (LC 2019), Lietuva (LC 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.4. Mērenās joslas mežs, 3.4. Mērenās joslas krūmājs, 4.4. Mērenās joslas zālājs.
    Draudi: 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas, 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve, 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums.
    Aizsardzības pasākumi: 5.1. Tiesību akti, 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 4.3. Informētība un komunikācija.
Konvenciju pielikumi: Bernes II.
Biotopu direktīvas pielikumi: IV.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 1. kat. (1985), 1. kat. (1998).

 

Morfoloģija un bioloģija. Cīrulīšu dižtauriņa spārnu plētums ir 56–70 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi. Spārni apaļīgi, bez izaugumiem un izgriezumiem, klāti retām zvīņām. Spārnu ārējā daļa puscaurspīdīga. Dzīsliņas tumšas, visā garumā kontrastē ar fonu. Priekšspārns ar diviem tumšiem plankumiem. Dzimumdimorfisms ir vāji izteikts; mātītes parasti tumšākas, ar lielākiem puscaurspīdīgiem laukumiem uz spārniem. Dējumā 40–50 olas. Pārziemo olas, kurās kāpuri vēl nav attīstījušies, vai olas ar attīstītiem kāpuriem. Aprīlī maija sākumā izšķiļas kāpuri. Tie ir melni ar dzelteniem plankumiem, barojas ar cīrulīšu Corydalis sp. lapām (Haahtela et al. 2011). Dienas laikā kāpuri slēpjas augsnes virsējos slāņos, barojas tikai naktīs. Kāpuru attīstība notiek ļoti ātri. Iekūņošanās notiek uz zemes vai lapās biezā kokonā. Kūniņas stadija ilgst divas nedēļas.

Izplatība. Sugai mozaīkveida areāls. Izplatība sadrumstalota visā Eiropā (izņemot Britu salas), arī Āzijā no Kaukāza un Mazāzijas līdz Dienvidsibīrijai. Ir novērota visās Baltijas jūras reģiona valstīs, kā arī Baltkrievijā (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Pisanenko et al. 2019; Синев 2019; Jürivete, Õunap 2020). Izņēmums – Dānijā tā izzudusi 20. gs. 70. gados. Lietuvā un Igaunijā (izņemot Sāmsalu, kur tā ir izzudusi) suga izplatīta vietām, bet nav reta. Latvija atrodas areāla pamatdaļā. Suga sastopama nevienmērīgi: atrasta Rietumkurzemē, Vidzemē uz dienvidiem līdz Daugavai un Latgales Z daļā (Savenkov, Šulcs 2010). Nav novērojumu valsts centrālajā un DA daļā (Zemgalē un Sēlijā). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 44 727 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 740 km2.

Populācija. Eiropā vairākas reģionālās populācijas ir uz izzušanas robežas. Iespējams, tās areāls Latvijā pēdējos 50 gados paplašinājies, taču atsevišķas apakšpopulācijas ir izzudušas, piemēram, Moricsalā. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.

Biotopi un ekoloģija. Sastopama mēreni mitrās līdz slapjās pļavās un skrajos lapu koku un jauktu koku mežos, izcirtumos, mežmalās, kur aug cīrulīšu ģints augi. Olas parasti dēj uz cīrulīšu stublājiem vai tiem blakus uz augsnes.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud biotopa izmaiņas un degradācija, piemēram, intensīva meža apsaimniekošana, kas veicina biotopa sadrumstalošanos; mežmalu un dabisku zālāju aizaugšana un pārkrūmošanās; vides bagātināšanās ar slāpekļa savienojumiem (eitrofikācija), tostarp intensīva lauksaimnieciskā darbība, zālāju pārganīšana, mēslošana. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tās atradnes ir nelielas, izolētas un to ir ļoti maz; suga no vairākām atradnēm ir izzudusi. Tomēr pēdējā desmitgadē novērots jauno atradņu skaita pieaugums, tādēļ suga nav atzīta par jutīgu (VU) atbilstoši tās AOO.

Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Jāapsaimnieko un jāaizsargā biotopi sugas atradnēs un to tuvumā, pievēršoties skraju mežu, meža klajumu, dažādu mežmalu, koku joslu gar ūdenstecēm un palieņu mežu saglabāšanai un veidošanai, saglabājot hidroloģisko režīmu, nepieļaujot pārmērīgu pārkrūmošanos, veicinot parkveida ainavu veidošanos upju ielejās un to tuvumā. Lai plānotu sugas turpmāko aizsardzību, jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem.

Autors: Nikolajs Savenkovs.

Summary. Clouded apollo – Parnassius mnemosyne. The species occurs throughout Europe (except for the British Isles) and Asia, but its distribution is fragmented over its entire range. In Europe, several regional populations are threatened with extinction. It has been recorded in almost all countries of the Baltic Sea region, as well as in Belarus (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Pisanenko et al. 2019; Синев 2019; Jürivete, Õunap, 2020). Latvia is in the central part of its range. The species is unevenly distributed: it is found in western Kurzeme, Vidzeme and northern Latgale (Savenkov, Šulcs 2010). The EOO is 44,727 km2, and the AOO is 740 km2. It is possible that the range of the species in Latvia has expanded during the last 50 years, but at the same time some subpopulations have disappeared, e.g. in western Latvia – Moricsala. Quantitative studies on the size, status and changes of the regional population in Latvia have not been carried out. The species is found in moderately wet to wet grasslands and sparse deciduous and mixed forests, clearcuts, forest edges where Corydalis spp. plants are present. The species is threatened by habitat changes and degradation, such as intensive forest management leading to habitat fragmentation; overgrowth of forest edges and semi-natural grasslands; eutrophication caused by intensive agriculture, overgrazing and fertilisation of grasslands. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to its localized and disjunct occurrence and its loss from some localities. It was not assessed as Vulnerable (VU) according to the calculated AOO due to the increase in the number of localities over the last decade. A species of EU importance and protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. It is necessary to manage and protect the habitats in and near the species’ localities, focusing on the preservation and creation of sparse forests, forest clearings, various forest edges, tree belts and alluvial forests along watercourses – maintenance of the hydrological regime, preventing immoderate overgrowth, promoting the formation of wooded meadows in river valleys and their vicinity. Further conservation planning requires research on the size, distribution and trends of the regional population, as well as on threat factors.

Literatūras saraksts

  • Haahtela, T., Saarinen, K., Ojalainen, P., Aarnio, H. 2011. Butterflies of Britain and Europe. A Photographic Guide. London: Bloomsbury Publishing, 383.
  • Ivinskis, P., Rimšaitė, J. 2018. Check-list of the Lithuanian Lepidoptera. Vilnius: State Scientific Research Institute Nature Research Centre, 136.
  • Jürivete, U., Õunap, E. 2020. Eesti liblikad kataloog (Estonian Lepidoptera Catalogue). Tallinn, 191.
  • Pisanenko, A., Švitra, G., Piskunov, V. 2019. Checklist of Lepidoptera Recorded from Belarus. Lepidopterologisk Forening, 128.
  • Savenkov, N., Šulcs, I. 2010. Latvijas tauriņu katalogs (Latvian Lepidoptera Catalogue). Tallinn, 176.
  • Синев, С.Ю. (ред.). 2019. Каталог чешуекрылых (Lepidoptera) России. Санкт-Петербург, 449.
Projekta finansētāji un partneri