Morfoloģija un bioloģija. Citrondzeltenās antrodītes augļķermeņi ir klājeniski vai ar atliektām cepurītēm, 2–7 x 1–2 cm lielumā. Svaigi augļķermeņi elastīgi un sīksti, izkaltuši – cieti un korķaini. Cepurītes (ja ir) nelielas, to virspuse matēta, ar piespiestiem matiņiem, salmu dzeltena, ar asu malu, vēdekļveida. Poru virsma gaiši līdz koši citrondzeltena, sausiem augļķermeņiem izbālē. Poras ieapaļas vai nedaudz iegarenas, 3–4 uz 1 mm. Stobriņu slānis līdz 1 mm biezs (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, tie veidojas rudenī un pavasarī.
Izplatība. Sastopama tikai Eiropā, galvenokārt tās Z daļā (Somija, Zviedrija), nedaudz arī kalnu reģionos (Krisai-Greilhuber 2019). Latvijā sastopama samērā reti. Pirmo reizi konstatēta 1998. gadā Vidzemē, Mežoles pauguraines apkārtnē. Mūsdienās zināmas 86 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 64 178 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 304 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaulē sugu uzskata par ļoti reti sastopamu, tiek vērtēts, ka kopumā ir aptuveni 750 atradnes, savukārt pieaugušo indivīdu skaits – ap 3000. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām, tomēr tā ir salīdzinoši nozīmīga Pasaules mērogā, un pieaugušu indivīdu skaits reģionālajā populācijā varētu būt aptuveni 400.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz egļu kritalām, kas ir vidējā līdz stiprā sadalīšanās pakāpē. Aug uz kritalām, kuras pirms tam noārdījusi parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola, reizēm tieši uz veciem šīs piepes augļķermeņiem. Tiek uzskatīts, ka parazitē uz tās. Citviet aug arī uz balteglēm un retos gadījumos – lapu kokiem. Tā sastopama tikai vecos, lielu egļu kritalām bagātos egļu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud galvenokārt piemērotu biotopu – vecu, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētu egļu mežu – platību mazināšanās. Biotopā jābūt lielam daudzumam atmirušās koksnes, it īpaši liela diametra, un šādi meži ir vien neliela daļa kopumā plaši izplatīto skujkoku mežu Latvijā. Arī klimata pasiltināšanās varētu negatīvi ietekmēt sugu, jo tās augšanas optimālā temperatūra ir 5–10 °C (Krisai-Greilhuber 2019). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Apmēram puse no zināmajām atradnēm atrodas ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas parkā “Istras pauguraine”, dabas liegumā “Vjadas meži” un citās –, tomēr arī atrašanās tajās nenodrošina sugas saglabāšanos. Tās saglabāšana iespējama galvenokārt stingra aizsardzības režīma teritorijās, jo nepieciešami gan veci meži ar lielu kritalu daudzumu, gan iespējas šādiem mežiem izveidoties laika gaitā. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Lemon-colored antrodiella – Flaviporus citrinellus. Found only in Europe, mainly in the north (Finland, Sweden), with some localities in mountainous regions. In Latvia, 86 localities in different regions are known. The EOO is 64,178 km2, and the AOO – 304 km2. The species is considered very rare worldwide, with an estimated total of about 750 localities and about 3,000 mature individuals. There are insufficient data on the size of the regional population in Latvia and its changes, but globally it is relatively important, and the number of mature individuals could be about 400. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows on moderately to severely decayed spruce logs previously decomposed by Fomitopsis pinicola. The species is threatened mainly by the loss of suitable habitats, such as old spruce forests with moderate to low disturbance. The habitat should contain high volumes of coarse woody debris. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. About half of the species’ localities are in protected nature areas, e.g. the Gauja and Ķemeri National Parks, the “Istras pauguraine” Nature Park, and the “Vjadas meži” Nature Reserve. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
