Morfoloģija un bioloģija. Čūskādas makstsēnes cepurīte ir 8–15 cm plata, sākumā olveida, vēlāk zvanveida līdz izpletusies, sausa – zīdaini spīdīga, mitra – mazliet lipīga, dzeltenīgi brūna līdz olīvbrūna, centrā tumšāka, ar caurspīdīgi rievotu malu, klāta ar biezām, bāli pelēcīgām vispārējā plīvura atliekām. Mīkstums balts, plāns ar neizteiktu smaržu un riekstu garšu. Lapiņas baltas, platas, brīvas, šķautnēs pārslainas. Kātiņš 12–25 cm garš, cilindrisks, vecumā dobs, trausls, ar vairākām zvīņainām joslām. Sporas gludas, apaļas, 10 x 14 μm, birumrakstā baltas (Knudsen, Vesterholt 2012). Augļķermeņi pa vienam vai nelielās grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, arī vietām Āzijā un Ziemeļāfrikā (GBIF 2023). Eiropā novērota reti mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta tās R daļā 2017. gadā ozolu mežā pie Tebras upes. 2021. gadā netālu atrasta atkārtoti. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 4 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā. Pieaugušu indivīdu skaits Latvijā visdrīzāk nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Mikorizas sēne. Platlapju mežu suga. Eiropā sastopama lapu koku, jauktos mežos: skābaržu, ozolu, dižskābaržu, arī bērzu un skujkoku – priežu, egļu – mežos. Galvenokārt atrodama neitrālās vai kaļķainās augsnēs (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti, ozolu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību ietekmē piemērotu biotopu trūkums, vecu augošu koku izvākšana, kailcirtes, mežu apsaimniekošana, samazinot vecu mežu īpatsvaru, pārveidošana par cita veida mežu. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un neliels pieaugušo indivīdu skaits, prognozēta apdzīvotās platības un biotopa kvalitātes iespējama mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Sastopama ozolu mežos pie Tebras upes, taču atradnes atrodas ārpus dabas lieguma “Tebras ozolu meži”. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar iespējamo piemēroto biotopu – lapu koku (ozolu) mežu – saglabāšanu. Jāturpina jaunu atradņu meklēšana Latvijā, lai noskaidrotu reģionālās populācijas lielumu, un jāveic pētījumi par izplatību, ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Snakeskin grisette – Amanita ceciliae. Distributed mainly in Europe and North America, but also present in places in Asia and North Africa. It is rare in the temperate and hemiboreal zones in Europe, and very rare in Latvia. The EOO is 4 km2, and the AOO – 4 km2. There’s no information available on distribution changes due to a lack of studies. Data on the regional population size and changes are lacking. The number of mature individuals in Latvia probably does not exceed 50. Broadleaved forest species, found in Europe in deciduous, mixed forests: hornbeam, oak, beech, also birch and coniferous forests: pine and spruce. Mainly found on neutral or calcareous soils. It is very rare in Latvia, occurring in oak forests. It is a mycorrhizal fungus. A lack of suitable habitats, removal of old living trees, clear-cutting, and forest management that reduce the proportion of old forests, as well as conversion to other forest types affect the distribution of the species. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to low AOO and low number of mature individuals; with a decline in AOO and habitat quality expected. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species and assigned to a category of micro-reserve species. It occurs in oak forests along the River Tebra, but the localities are outside the “Tebras ozolu meži” Nature Reserve. The conservation measures are mainly concerned with the preservation of suitable habitats, such as deciduous (oak) forests. Further searches for new localities in Latvia are needed to determine the regional population size, as well as studies on distribution and ecology.
Literatūras saraksts
