Morfoloģija un bioloģija. Liels, gaišs plēsējputns ar gariem un platiem spārniem, uzkrītoši lielu galvu un lielām dzeltenām acīm. Ķermeņa mugurpuse riekstbrūna, apakšpuse – balta ar smalku svītrojumu. Pārtiek gandrīz tikai no čūskām, mazākā apjomā no ķirzakām. Ja rāpuļu trūkst, var baroties ar strupastēm, putniem un ežiem. Latvijā ligzdas ir atrastas tikai priedēs (Strazds 2011). Dējumā viena ola, gadā viens perējums (Harrison, Castell 2002). Gājputns, ziemo Sāhela zonā Āfrikā, reizēm arī Dienvideiropā (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Ziemeļāfrikas līdz Mongolijai, Eiropā galvenokārt D un A daļā, uz ziemeļiem – līdz Baltijas valstīm. Ziemo galvenokārt Sāhela zonā Āfrikā, Indijas populācija ir nometnieki (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem Eiropā kopumā izplatība ir palielinājusies, lai gan areāla Z daļā (tostarp Baltijas valstīs) redzams sarukums. Šķietamo pieaugumu var būt ietekmējusi arī labāka izpēte (Keller et al. 2020). Sugas retās sastopamības dēļ izplatības pārmaiņas Latvijā statistiski novērtēt nav iespējams, taču redzams, ka izplatība starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu ir mazinājusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 7768 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2021a). Eiropas populācija pieaug. Igaunijā un Lietuvā populācija ir stabila, bet ļoti niecīga. Baltkrievijā populācija ir stabila, bet Krievijā – pieaug (BirdLife International 2021b). Latvijas populācija ir 1–3 pāri (2–6 pieauguši indivīdi). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā tā mazinās (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 88%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo mežos lielu purvu malā vai salās (Strazds 2011). Paaudzes ilgums: 8,9 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču citur Eiropā tiek šauta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Pārmaiņas lauksaimniecībā un zemes lietojumā kopumā mazinājušas barošanās biotopu platības. Lauksaimniecības intensitātes palielināšanās un apmežošanas dēļ ir samazinājies čūsku daudzums. Ugunsgrēki un ceļu būve sadrumstalo dzīvotni. Putni var iet bojā arī elektrolīnijās un ārpus Latvijas var tikt nošauti. Būtisku negatīvu ietekmi var atstāt vējparku attīstība (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” čūskērglis ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas liegumos “Ziemeļu purvi”, “Stompaku purvi”, “Gulbju un Platpirovas purvs”, “Sārnates purvs”, “Lielais un Pemmes purvi”, “Dzelves–Kroņa purvs”, “Ances purvi un meži”, “Lubāna mitrājs”, Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkā “Pape”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Čūskērglim nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāaizsargā ligzdošanas un barošanās vietas.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Short-toed Snake-eagle − Circaetus gallicus. Due to the rare occurrence of the species, it is impossible to statistically assess changes in its distribution in Latvia; however, it is evident that the distribution has decreased between 2000–2004 and 2013–2017. AOO of the birds breeding in Latvia is 12 km2, EOO – 7,768 km2. The population is estimated at 1–3 pairs (2–6 adult individuals). The population is declining in the long term as well as in the short term. Over three generations, the population has declined by 88%. Breeds in forests at edges of large mires or on mire islets. Changes in agriculture and land use in general have reduced the area of foraging habitats. Snake populations have declined due to the increased intensity of agricultural farming and afforestation. Fires and road construction cause habitat fragmentation. Birds can also die on power lines, as well as can be shot outside Latvia. Wind farm development can have significant negative impacts. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The conservation of the species requires the protection of breeding sites and the maintenance of snake habitats.
Literatūras saraksts
