Morfoloģija un bioloģija. Daivainās čemurenes augļķermeņi viengadīgi, veido lielu čemuru no daudzām mēlveida cepurītēm, kuru kātiņi sākas no kopējas pamatnes. Visa augļķermeņa diametrs līdz 50 cm, atsevišķas cepurītes platums līdz 4–8 cm, biezums līdz 1 cm. Sākumā cepurīšu virspuse gaiši pelēkbrūna, vēlāk kļūst tumšāka līdz pat tumšbrūnai veciem eksemplāriem, nedaudz joslaina. Augļķermeņi sīksti, kaltētā veidā – trausli. Mīkstums ir balts līdz gaišā krēmkrāsā, ar patīkamu smaržu. Poras stūrainas, nevienādas, seklas, 2–4 uz 1 mm, virsma krēmkrāsas līdz dzeltenīga. Stobriņu slānis nereti nolaidens gar kātiņu uz leju. Sporas bezkrāsainas, masā baltas, olveida vai eliptiskas, 6–7 x 4,0–4,5 µm. Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi un veidojas rudenī (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022).
Izplatība. Sastopama mērenajā klimata joslā Eiropā, Ziemeļamerikā, kā arī Ķīnā, Austrālijā. Visur sastopama reti. Latvijā pirmo reizi konstatēta 1963. gadā Zemgalē, Rundālē (Vimba 1996; LU Fungārija dati). Mūsdienās zināma 71 atradne dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 35 090 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 220 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Vairumā atradņu konstatēti vairāki augļķermeņi, tādēļ pieaugušo indivīdu skaits varētu būt aptuveni 560.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug pie lielu, vecu ozolu pamatnēm. Sastopama ozolu mežos, parkos, alejās. Sugai nepieciešami lieli ozoli, kuri var augt dažādos biotopos, tomēr ilglaicīgai izdzīvošanai ir vēlama tādu biotopu saglabāšana, kurā attiecīgais substrāts – veci ozoli – neaug pa vienam. Nepieciešama arī jaunu un pieaugušu koku klātbūtne, lai nodrošinātu substrātu nākotnē.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Mazinoties mežu platībām ar dažādu vecumu ozoliem, kā arī, ņemot vērā veco ozolu bojāeju un potenciālu piemērotu koku trūkumu nākotnē, paredzama sugas reģionālās populācijas mazināšanās. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Daļa no atradnēm ir ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, mikroliegumā “Ozoldārzs” un citās – vai uz aizsargājamiem kokiem jeb dižkokiem. Sugas aizsardzībai ir jāsaglabā dažādu vecumu ozoli sugai piemērotos biotopos, tostarp veci ozolu meži, parkveida ganības, parki, alejas un atsevišķi augoši koki. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Hen of the woods – Grifola frondosa. Found in the temperate zone in Europe, North America, China, and Australia. It is rare everywhere. 71 localities are known in Latvia in different regions. The EOO is 35,090 km2, and the AOO – 220 km2. There are insufficient data on the size of the regional population and its changes. Several fruiting bodies were found at most localities, so the number of mature individuals could be about 560. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows at the base of large old oaks. Found in oak forests, parks, and alleys. The regional population is expected to decline due to the decreasing proportion of forests with oaks of different ages, the death of old oaks, and the possible lack of suitable trees in the future. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its small regional population. A protected species in Latvia - its legal status must be maintained. Some of the localities are in protected nature areas, e.g. in the Gauja and Ķemeri National Parks, the “Ozoldārzs” micro-reserve, etc. It is also found on state-protected noble trees. Its conservation requires the preservation of oaks of various ages in suitable habitats. Research is needed on the species’ distribution, ecology and threats.
Literatūras saraksts
