Morfoloģija un bioloģija. Dāsnās usnejas laponis ir krūmveida, līdz 10 cm garš, stingrs, atstāvošs, parasti zarojas izotomiski dihotomiski ar dažādu garumu zariem, bālzaļgans vai pelnu zaļš, ar īsu melnu bazālo daļu. Zari 1,0–1,2 mm plati, izliekti dažādos virzienos, klāti ar papillām un zaru galos ar apotēcijiem. Papillas diezgan lielas, cilindriskas, vienādā krāsā ar laponi. Fibrillu daudz, tās ir 1–2 cm garas, perpendikulāras zariem, gludas, paugurainas. Apotēciji attīstās zaru galos, 0,3–1,0 cm diametrā. Apotēciju disks plakans, jauniem mazliet ieliekts, gluds, apmale ar radiālām skropstiņām. Sporas apaļas, 7 x 9 µm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Ķīmiskās reakcijas: reaģējot ar kālija hidroksīdu, serde kļūst dzeltena, ar parafenilēndiamīnu – oranža.
Izplatība. Plaši izplatīta Eiropā, retāk Ziemeļeiropā. Sastopama arī Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Āzijā un Āfrikas dienvidos. Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi. Konstatētas septiņas atradnes, vairums no tām valsts ZA daļā (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs et al. 2017; DAP 2025). Vairums atradņu atrastas pēc 2015. gada. Kopumā par sugas reālo izplatību grūti spriest, jo tā sastopama augstu koku zaros un to parasti var konstatēt, kad tā ir nokritusi cilvēkam redzamā vietā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 11 020 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Tā vērtējama kā maza, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2020).
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, sastopama galvenokārt vecos dabiskos platlapju mežos. Aug koku lapotnē uz lapu koku (ozola, liepas, apses u. c) zariem un stumbriem. Latvijā konstatēta aizsargājamos ES nozīmes biotopos – vecos jauktos platlapju mežos, ozolu mežos u. c., kuros ir sastopami platlapji. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir kailcirtes dabiskos platlapju mežos un vecu platlapju ciršana mežos. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga. Lai to aizsargātu, jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Indivīdiem bagātas atradnes ir Moricsalas dabas rezervātā, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” un dabas liegumā “Kupravas liepu audze”. Suga sastopama arī vairākos citu sugu aizsardzībai veidotos mikroliegumos. Jāsaglabā vecie platlapju meži un vecie platlapji mežos. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova.
Summary. Usnea florida is widespread in Europe, less common in northern Europe. It is also found in North and South America, Asia and southern Africa. Its occurrence in Latvia is relatively rare, and its distribution – uneven. Seven localities have been identified, most of them in the northeastern part of the country. The EOO is 11,020 km2, and the AOO is 28 km2. An epiphytic species that is mainly found in old, natural broadleaf forests. Grows in the canopy on the branches and trunks of deciduous trees (oak, lime, aspen, and others). The main threats include clear-cutting in natural broadleaf forests and the felling of old broad-leaved trees in forests. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species. To protect the species, the possibility of creating micro-reserves should be considered. There are numerous localities in the Moricsala Strict Nature Reserve, “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area, and “Kupravas liepu audze” Nature Reserve, and the species is also found in several micro-reserves created for the conservation of other species. Old broadleaf forests and old broad-leaved trees in the forests should be conserved.
Literatūras saraksts
