Morfoloģija un bioloģija. Daudzlapu umbilikārijas laponis ir daudzdaivains, 2–5 cm diametrā un 0,15–0,40 mm biezs, ādains, ciets, ja polifils, tad trauslāks, ar apaļām, dažādi atlocītām daivām, kas nereti pārsedz cita citu, malas pacilus, veselas vai iegrieztas cirtainas. Lapoņa virspuse vienmērīgi krāsaina, brūna, melnbrūna, matēta vai vāji spīdīga, gluda, dažreiz centrā ar krokainām ielocēm vai lēverainiem izaugumiem. Apakšpuse matēti melna līdz kvēpu melna, dažreiz ar brūnganiem laukumiņiem, gluda, dažreiz sīkpauguraina, bez rizīnām, ar vienu gomfu vai polifiliem paraugiem ar vairākiem gomfiem. Apotēciji 1–2 mm diametrā, apaļi vai nenoteiktas formas, ar plāni izlocītām rievām, kas izvietojas koncentriski vai nenoteiktā kārtībā, sēdoši, melni, attīstās reti. Ekscipuls melns. Hipotēcijs līdz 100 µm biezs, melnbrūns līdz melns. Himēnijs 60–70 µm augsts. Parafīzes 1,5–2,0 µm platas, zarotas, ar septām. Sporas 11–19 x 7–8 µm, sākumā bezkrāsainas, vienšūnas, vēlāk divšūnu, bāli brūnas (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Serde reaģē ar kālija hidroksīdu un kālija hidroksīdu kombinācijā ar nātrija hipohlorītu – kļūst sarkana.
Izplatība. Kosmopolītiska suga – sastopama visos kontinentos. Plaši izplatīta Eiropā. Latvijā konstatēta divas reizes – 1972. gadā ZR Kurzemē, Mazirbē (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015), un 2021. gadā Vaidavas apkārtnē (DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Tā vērtējama kā ļoti maza. Pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epilītiska suga, sastopama ļoti reti, parasti nelielā daudzumā uz lieliem laukakmeņiem. Aug uz sausiem, saules labi apgaismotiem akmeņiem (SLU Artdatabanken 2025).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. 2021. gadā suga konstatēta uz akmens velotakas malā, kur to potenciāli apdraud substrāta bojāšana, izmantojot konkrēto akmeni kā atpūtas vietu (DAP 2025). Lauksaimniecības zemju tuvumā sugu var apdraudēt augu aizsardzības līdzekļu izmantošana. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kurai var veidot mikroliegumus. Nepieciešamību veidot mikroliegumus sugas aizsardzībai iespējams pārskatīt, tomēr jānodrošina atradņu aizsardzība. Zināmā sugas atradne ir Gaujas Nacionālajā parkā, un, lai to saglabātu, jāierobežo piekļuve sugas apdzīvotajam akmenim un jāpārvirza gar to esošais velotakas posms. Lai uzlabotu reģionālās populācijas stāvokli, ir jāveic lapoņa fragmentu transplantēšana jeb pārstādīšana citā sugai piemērotā vietā (DAP 2025). Mērķtiecīgi jāmeklē jaunas sugas atradnes. Jāizglīto sabiedrība par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Umbilicaria polyphylla is a cosmopolitan species. Widespread in Europe. It has been recorded twice in Latvia – in 1972 in Mazirbe (northwestern part of Kurzeme Region) and, in 2021, in the vicinity of Vaidava in Vidzeme Region. The EOO and the AOO are 8 km2. An epilithic species that is very rare, usually found in small quantities on large, dry, well-sunlit boulders. In Latvia, it is found on a boulder beside a cycling path, where it is potentially threatened by damage to the substrate while using the boulder as a resting place. In the vicinity of agricultural land, the species may be threatened by the use of fungicides. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. It is a protected species; micro-reserves of the species may be established. The need to create micro-reserves for the protection of the species may be reconsidered, but protection of the localities must be ensured. The known locality of the species is situated in Gauja National Park, and its conservation requires restricting access to the boulder inhabited by the species and redirecting the section of cycling track that has been established next to it. To improve the status of the regional population, the transplantation or replanting of thallus fragments to other sites that are suitable for the species must be performed.
Literatūras saraksts
