Morfoloģija un bioloģija. Deviņplankumu krāšņvabole ir 14–21 mm gara, tumšas bronzas – ar zaļu vai zilu nokrāsu – ķermeni. Uz galvas, priekškrūtīm un segspārniem ir neregulāri dzelteni plankumi, kas reizēm saplūst gareniskā joslā. Plankumi un to izmēri var atšķirties. Vēderpusē nelieli dzelteni plankumi. Kāpurs ir tipisks krāšņvaboļu dzimtai, iedzeltens ar izteikti paplatinātu galvas kapsulu. Saproksilofāgs. Kāpuri barojas ar koksni, attīstība ilgst vismaz divus gadus. Pieaugušas vaboles (imago) ir sastopamas jūlijā, augustā, aktīvas dienas stundās. Imago dzīvo vien pāris nedēļas.
Izplatība. Suga sastopama no Eiropas DR (Portugāles, Spānijas) līdz Somijas D daļai un Zviedrijas centrālajai daļai, kā arī līdz Kazahstānai. Polijā un Baltkrievijā sastopama Belovežas gāršā. Izplatība ir saistīta ar sausiem, skrajiem priežu mežiem (Gutowski et al. 2019; SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021). Suga konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas tās izplatības areāla ZR daļā. Zināmas 24 atradnes valsts centrālajā un ZR daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 6000 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2. Tomēr, ņemot vērā sugas izplatību šajā reģionā un piemērotās dzīvotnes platību (aptuveni 800 km2) valstī, kā arī kaimiņvalstīs robežas tuvumā zināmās atradnes, secināms, ka EOO un AOO ir lielāki, bet AOO nepārsniedz 2000 km2. Latvijā nav veikti izplatības pētījumi, bet, ņemot vērā dzīvotnei atbilstošo ES nozīmes aizsargājamo biotopu nelabvēlīgo stāvokli (DAP 2020), ir sagaidāms, ka AOO ar laiku mazināsies.
Populācija. Somijā un Zviedrijā sugai nepieciešamā biotopa platības mazinās un reģionālās populācijas ir sadrumstalotas un apdraudētas (SLU Artdatabanken 2020; Muona, Mattila 2021). Latvijā reģionālās populācijas pētījumi nav veikti, ir zināmas divas apakšpopulācijas – valsts centrālajā daļā Ādažos un ZR daļā Slīteres Nacionālajā parkā. Iespējams, suga ir sastopama arī iekšzemes kāpās Ziemeļlatvijā pie Valkas un arī citur. Ņemot vērā situāciju Fenoskandijā, arī Latvijā reģionālā populācija varētu būt stipri sadrumstalota. Ņemot vērā nepieciešamā biotopa stāvokli un tendences (DAP 2020), sagaidāms, ka sugas reģionālās populācijas stāvoklis pasliktināsies.
Biotopi un ekoloģija. Suga biežāk sastopama degumos, kur ir daudz gaismas un siltuma, kā arī daudz atmirušās koksnes. Kāpuri attīstās atmirušā priežu koksnē, kas ir labi apgaismota, pārsvarā liela diametra kritalās, bet reizēm arī mazāka izmēra stāvošā atmirušā koksnē. Suga ir atkarīga no specifiskiem (mežaudžu atslēgas) biotopiem.
Apdraudējums. Galvenie apdraudošie faktori ir saistīti ar sugai nelabvēlīgu meža apsaimniekošanu – atmirušās koksnes izvākšanu, vecu mežu platību mazināšanos un skraju priežu mežu aizaugšanu ar egli sukcesijas rezultātā. Tā kā sugai īpaši piemēroti ir priežu meži pēc ugunsgrēkiem ar lielu daudzumu atmirušās koksnes, viens no galvenajiem apdraudējumiem ir ugunsgrēku skaita, intensitātes un degumu platību mazināšanās priežu mežos, kā arī atmirušās koksnes izvākšana pēc ugunsgrēkiem. Suga novērtēta kā jutīga (VU), jo tās AOO ir 56 km2, kā arī secināts, ka AOO un reģionālā populācija mazinās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lielākā daļa (67%) zināmo atradņu ir ĪADT – Slīteres Nacionālajā parkā un aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Jānodrošina vecu, skraju priežu mežu saglabāšana un atmirušās koksnes saglabāšana mežos. Sugas aizsardzībai ieteicamie apsaimniekošanas pasākumi ir priežu un jauktu mežu ar priedi kontrolēta dedzināšana, pameža ciršana, nodrošinot, ka mežs neaizaug un nerodas sugai nepiemēroti gaismas apstākļi. Sabiedrība ir jāinformē par kontrolētas meža dedzināšanas kā apsaimniekošanas metodes nozīmību dabas aizsardzībā.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Jewel beetle – Buprestis novemmaculata. The species is distributed from south-western Europe to Fennoscandia and reaches Kazakhstan in the east of the range. Latvia is in the north-western part of the distribution range. In Latvia, the species occurs in dry, open pine forests including burnt pine forest stands. 24 localities are known. The EOO is 6,000 km2, and the AOO is 56 km2. In Fennoscandia, the regional populations are fragmented and declining. The state and trends of the Latvian regional population are not fully understood, but it has been concluded that the AOO and the regional population are declining. Larvae develop in decaying Scots pine wood favouring large-diameter fallen logs, sometimes also in smaller standing trunks, but always prefer sun-exposed areas. The main threats are the decline of old-growth pine forests, the general decline of decaying wood in forests, and the reduction of the area and intensity of forest fires. Preservation of old-growth, open pine forests and the long-term availability of decaying wood in forests are crucial for the protection of the species. It is necessary to implement appropriate management measures, such as controlled forest burning, to maintain and artificially create the habitat. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to the small AOO and the continuous decline of AOO and the regional population. Buprestis novemmaculata is not included on the list of protected species of EU importance and is not protected in Latvia. The species is proposed to be included on the list of protected species.
Literatūras saraksts
