Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Nelieli augi tumšzaļās, dzeltenzaļās vai brūnganās matētās velēnās. Stumbrs tievs, 1–3 cm garš, ložņājošs vai pacils, bagātīgi neregulāri zarots. Zari īsi un drukni vai tievi un gari, pavedienveida, nereti liekti lokveidā un vērsti vienā virzienā. Stumbra un zaru lapas līdzīgas, novietotas blīvi jumstiņveidā, dažkārt vērstas vienā virzienā, 0,6–1 mm garas un 0,3–0,4 mm platas, olveidīgas, liektas kupolveidā, sīki zobaina mala, gals īsi smails vai strups. Lapas dzīsla īsa, dakšveidā zarota, vai arī viena, tieva, sniedzas līdz lapas vidum, vai dzīslas nav. Lapu šūnas dorsālajā pusē ar lielu papillu. Sporofītu veido reti, Latvijā nav konstatēts. Veģetatīvi vairojas ar 2–3 (4) šūnu veidotiem gareniem vairķermeņiem, kas attīstās uz stumbra lapu žāklēs (Лазаренко 1955; Smith 2004; Игнатов, Игнатова 2004; Atherton et al. 2010; Hedenäs et al. 2014; Liepiņa 2017).
Izplatība. Suga plaši izplatīta Eiropā, no Arktikas dienvidiem līdz Makaronēzijai un Vidusjūras reģiona kalniem, kur ir bieži sastopama (Smith 2004). Aug arī Kaukāzā, no Ziemeļāzijas un Centrālāzijas līdz Japānai, Ziemeļāfrikā, kā arī Ziemeļamerikā uz dienvidiem līdz Meksikai un Kostarikā (Blockeel et al. 2014; Sabovljevic 2019). Latvijā sastopama ļoti reti (Aболинь 1968; Āboliņa 2007), izklaidus valsts teritorijā, vairāk Vidzemē un Kurzemes Z daļā (LVMI Silava un I. Rērihas sūnu herbārija dati, A. Opmaņa datubāze, Suško 2022; DAP 2023). Pirmo reizi konstatēta Vidzemē 1910. gadā ‒ Vecmuižā Liepupes pagastā (J. Mikutovičs, A. Āboliņa), vēlāk novērota 1920. gadā Aronas pagastā (J. Kaķītis) un 1922. gadā Kārtūžos Mores pagastā (N. Malta). Kopš 1993. gada konstatēta 19 atradnēs visā Latvijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 25 942 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 76 km2.
Populācija. Eiropā sugai ir stabila reģionālā populācija (Sabovljevic, 2019). Latvijā sugas reģionālās populācijas lielums un tendence nav zināma, apakšpopulācijas raksturojamas kā sadrumstalotas.
Biotopi un ekoloģija. Sugai nozīmīgākie biotopi ir ozolu un jaukti lapu koku meži, bet nozīmīgākie substrāti – lapu koku, galvenokārt platlapju, pamatnes un granīta laukakmeņi. Pavadošās sugas ir skropstainā hedvīgija Hedwigia ciliata, dzīslainā leskejīte Pseudoleskeella nervosa, garlapu platdzīslene Paraleucobryum longi-folium, āķveida kroklape Sanionia uncinata (B. Bambes, A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropas mērogā sugai nav zināmu nopietnu apdraudējumu (Sabovljevic 2019). Sugu nelabvēlīgi ietekmē mežizstrāde un koksnes ieguve. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO, prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzībai jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Konstatēta vairākās ĪADT: dabas liegumā “Barkavas ozolu audze”, Gaujas, Slīteres un Ķemeru Nacionālajos parkos, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis.
Summary. Capillary wing-moss – Pterigynandrum filiforme. The moss species is widely distributed in Europe, from the southern Arctic to Macaronesia and the Mediterranean mountains. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1910. Since 1993, it has been found in 19 localities scattered throughout the country, more in Vidzeme and northern Kurzeme. EOO is 25,942 km2, and AOO is 76 km2. In Latvia, the size and trend of the regional population of the species are unknown, and the subpopulations are considered to be fragmented. The species grows in oak and mixed deciduous forests, on the bases of deciduous trees – mainly broad-leaved species – and on granite boulders. It is negatively affected by logging and timber harvesting. In Latvia, it is assessed as Vulnerable (VU) due to its small AOO and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. The species has been found in several protected nature territories – the “Barkavas ozolu audze” Nature Reserve, the Gauja, Slītere and Ķemeri National Parks, and the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area. Protection of the localities of the species and studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
