Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas dienvidu daiļspāres ķermeņa garums ir 26–31 mm. No citām krāšņspārēm atšķiras ar apaļiem ziliem (pakauša) plankumiem pie acīm un divkrāsainu pterostigmu. Vēdera pamatkrāsa melna. No parastās daiļspāres I. elegans tēviņi atšķiras ar zilu vēdera 9. posmu un gandrīz pilnībā melnu vēdera 8. posmu (mātītēm 8. un 9. posms no virspuses melns). Abiem dzimumiem spārnu pterostigma (parasti tumšas krāsas “šūna” spārnu galā pie priekšējās malas) noapaļota (nav rombveida), bet priekškrūšu vairoga pakaļējā mala neveido izteiktu mēlesveida daivu un ir tikai nedaudz uzliekta uz augšu. Krūšu un vēdera apakšpuses krāsojums mainīgs. Tēviņu krāsojums var mainīties no bāli zila uz dzeltenīgu vai zaļganu līdz zilam. Mātītēm parasti nav melnās pleca svītras. Jaunās mātītes ir oranžas, ar lieliem, iegareniem plankumiem pie acīm. Vēlāk nobriedušām mātītēm plankumi mazāki un apaļi. Dažkārt nobriedušām mātītēm krāsojums nekļūst zaļgans, bet gan zils – andromorfs (kā tēviņiem). Kāpura garums pirms pieaugušā kukaiņa izlidošanas ir 15–18 mm, ķermenis garens, noapaļots, galva ar izteikti lielām acīm, vēdera gals ar trim lapveida izaugumiem; ķermeņa krāsa gaišbrūna. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos – nav kūniņas stadijas. Pirms pārošanās brīdi lido tandēmā – tēviņš ar vēdera galā esošajām cerkām tur mātīti aiz priekškrūtīm. Olas dēj uz ūdens virsmas vai tuvu tai esošo ūdensaugu lapās, kātos, atmirušās augu daļās, un tās attīstās 2–4 nedēļas. Kāpura stadija ilgst līdz nākamajai vasarai. Gadā ir viena paaudze, un dzīves ilgums nepārsniedz gadu. Pieaugušās spāres Latvijā sastopamas no jūnija sākuma līdz septembra sākumam (Kalniņš 2017). Tās un kāpuri barojas galvenokārt ar citiem bezmugurkaulniekiem.
Izplatība. Sastopama visā Eiropā, izņemot lielāko daļu Fenoskandijas. Sugas areāls Āzijā šķērso Mongoliju līdz Ķīnas ZA daļai. Nelielas areāla daļas ir Ziemeļāfrikā. Vienīgā Latvijā sastopamā vienādspārnu apakškārtas spāru suga, kas sastopama arī Madeirā un Azoru salās (GBIF 2022; iNaturalist 2022). Latvijā ļoti reti sastopama (astoņas apakšpopulācijas). Agrāk atzīmēta kā dienvidu elements Latvijas faunā un bija konstatēta galvenokārt valsts centrālajā un D daļā, bet pašlaik ir zināmas atradnes arī valsts Z daļā (Kalniņš 2017). Tās sastopamības apgabals (EOO) ir 13 173 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2. Pamatojoties uz sugas apdzīvoto biotopu relatīvi plašo izplatību, ticams, ka faktiskie EOO un AOO ir lielāki.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila, lai gan klimata pārmaiņu rezultātā sugas areāls paplašinās Z virzienā, bet reģionālā populācija Vidusjūras reģionā nākotnē var mazināties. Latvijā nav konstatēti reģionālo populāciju būtiski negatīvi ietekmējoši faktori, taču populācijas tendence ir neskaidra (Kalniņš 2017). Katrā atradnē un novērojuma reizē novērots tikai viens indivīds, kas liecina par iespējamu apakšpopulāciju novērojuma vietā vai tās tuvumā. Apakšpopulācijā teorētiski jābūt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Pieņemot, ka katrā apakšpopulācijā ir vismaz 100 indivīdu un pastāv vēl citas, līdz šim neatrastas apakšpopulācijas, tiek piesardzīgi lēsts, ka reģionālajā populācijā ir vismaz 1000 indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga konstatēta pamestos un daļēji aizaugušos grants karjeros un pie mazām (3–5 m platām) lēni tekošām upēm un grāvjiem. Viens sugas novērojums ir arī augstajā purvā pie aizauguša purvu akača – slīkšņā. Citur areālā raksturota kā klejotāja suga ar labām izplatīšanās un jaunu (sukcesijas sākotnējās stadijās) ūdenstilpju aizņemšanas spējām. Apdzīvo galvenokārt seklas ūdenstilpes ar skraju veģetāciju, nesen izveidotas vai iztīrītas ūdenstilpes, karjerus, īslaicīgas lāmas lauksaimniecības zemēs, grāvjus. Šādās ūdenstilpēs populācijas sākotnēji strauji pieaug, bet vēlāk, palielinoties augāja blīvumam un citu dzīvnieku konkurencei, mazinās. Dabiskos biotopos – mitrājos, augstajos purvos, avotos un strautos (galvenokārt Vidusjūras reģionā) – populācijas parasti ir mazākas, bet ilglaicīgākas (Kalniņš 2017). Pieaugušās spāres uzturas galvenokārt virsūdens augājā piekrastes zonā, bet kāpuri – zemūdens augājā piekrastes zonā. Pieaugušās spāres aktīvi pārvietojas, medījot vai sargājot teritoriju; kāpuri nevis aktīvi meklē upuri, bet gaida to. Pieaugušās spāres ir aktīvas siltā, sausā, saulainā laikā, savukārt vēsās un mitrās dienās to aktivitāte mazinās, un lietus laikā tās nav aktīvas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraudošie faktori Latvijā nav identificēti. Suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD), jo trūkst informācijas tās izzušanas riska novērtēšanai.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Viena no astoņām sugas apakšpopulācijām atrodas ĪADT – dabas liegumā “Zemgaļu purvs”. Lai plānotu sugas aizsardzību, jāveic pētījumi par tās izplatību un sastopamību, kā arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.
Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.
Summary. Scarce blue-tailed damselfly – Ischnura pumilio. Found across Europe, except for most of Fennoscandia. In Asia, the range stretches from Mongolia to north-eastern China. Smaller parts of its range also known from North Africa (GBIF 2022). It is a very rare species in Latvia (eight subpopulations). The EOO is 13 173 km2, and the AOO – 32 km2. Considering the relatively wide distribution of suitable habitats across the country (Kalniņš 2017), it is likely that the potential EOO and AOO are larger. Population trends are unclear, although no significant negative factors affecting the regional population have been identified (Kalniņš 2017). Assuming that there are at least 100 individuals in each subpopulation and that there are other subpopulations that have not yet been found, it is estimated that there are at least 1,000 individuals in the regional population. In Latvia, the species has been found in abandoned and partially overgrown gravel quarries and along small slow-flowing rivers and ditches. It inhabits mainly shallow water bodies with sparse vegetation, recently created or cleaned water bodies, quarries, temporary ponds in agricultural areas and ditches (Kalniņš 2017). Adult dragonflies mainly inhabit the marginal zone the water bodies, hunting from the banks, while larvae live in the submerged vegetation of the coastal zone. There is a lack of information to assess the extinction risk of the species, therefore it is assessed as Data Deficient (DD). It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Spuris 1998). The species is not on the list of species of EU importance and is not protected in Latvia; the provision of legal protection status for the species is not necessary. Studies on its distribution and occurrence, habitat and ecology in Latvia are needed to improve its conservation.
Literatūras saraksts
