Morfoloģija un bioloģija. Divgadīgās šķeltpores augļķermeņi ir viengadīgi, ar kātiņu (centrālu vai ekscentrisku) vai bez tā, kātiņš pūkains, līdz 5 cm garš, 1,5 cm plats. Cepurītes aug pa vienai vai vairākām, ieapaļas, līdz 15 cm platas. Cepurītes virspuse ir balta līdz gaiši brūngana, reizēm ar neizteiktām joslām, pūkaina, šķiedraina vai saraina. Pirms cepurītes izveidošanās augļķermeņi ir klājeniski, to virsma grubuļaina un to sakopojumi var atgādināt stalagmītus; virsmu viscaur klāj himenofors. Poru virsma bēša, poras neregulāras līdz labirintveida, 1–3 uz 1 mm. Pamataudi dzeltenbrūni, virspuse mīksti šķiedraina, apakšdaļa korķaina, kopumā līdz 8 mm biezi. Sporas plati olveida līdz eliptiskas, bezkrāsainas, 4,0–6,5 x 3,5–5,0 µm (Ryvarden, Melo 2014). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Kosmopolītiska suga, sastopama visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Eiropā izplatīta visai plaši visās dabas zonās. Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatēta 1950. gadā valsts D daļā, Elejā (Smarods 1953). Mūsdienās zināma 21 atradne dažādos reģionos, taču, visticamāk, suga ir izplatīta plašāk. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 44 373 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 68 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits ir vismaz 420.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Parasti sastopama uz stipri satrupējušām lapu koku kritalām, celmiem, nereti uz augsnē esošas koksnes, piemēram, uz trupošām koku saknēm; palienēs uz augsnes sanesumu apraktām kritalām; uz kokmateriālu izvešanas ceļos augsnē iespiestiem koku stumbru un zaru fragmentiem. Ļoti reti aug uz skujkoku koksnes. Var augt dārzos, parkos, tomēr Latvijā pārsvarā konstatēta mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud atmirušas lapu koku koksnes izvākšana no meža, kailcirtes, mikroklimata maiņa nosusināšanas rezultātā. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Vjadas meži”, aizsargājamo ainavu apvidū “Vestiena”, atrodas apmēram ceturtdaļa šobrīd zināmās sugas reģionālās populācijas. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu un tajos esošo struktūru saglabāšanu. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju, apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Blushing rosette – Abortiporus biennis. A cosmopolitan species, found on all continents. In Europe, it is widespread across all natural zones, but is rare in Latvia. 21 localities are known in different regions, but the species is probably more widespread. The EOO is 44,373 km2, and the AOO – 68 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals in Latvia is at least 420. It is a wood saprotroph, causing white rot, and is most often found on highly decayed logs and stumps of deciduous trees. It occasionally grows on wood in the soil, e.g. on decaying tree roots, in floodplains on dead wood buried by soil deposits, on wood fragments of tree trunks and branches pressed into the soil along timber transport routes. This species very rarely grows on coniferous wood, but can be found in gardens and parks. In Latvia, it is mostly found in forests. The species is threatened by the removal of dead deciduous wood from forests, clear-cutting, and changes in the microclimate due to forest drainage. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. Legal conservation status is not required for it. About a quarter of the regional population is located in protected nature areas, e.g. the Gauja National Park, the “Vjadas meži” Nature Reserve, and the “Vestiena” Protected Landscape Area. The conservation measures are mainly related to the preservation of suitable habitats, and their structures. Further studies are needed on the species’ occurrence, ecology and threats.
Literatūras saraksts
