Morfoloģija un bioloģija. Divkrāsainās briorijas laponis ir līdz 4 cm garš, reizēm sasniedz 10 cm garumu, stāvs, retāk gulošs, veido biezu zarojumu, tumšbrūns līdz melns. Zari 0,2–0,7 mm diametrā, apaļi, dažreiz pie pamatnes saplacināti, bazālā zaru daļa melna vai brūnganmelna. Lapoņa gali olīvpelēki līdz bāli brūngani. Sānu izaugumi (dzeloņi) 1,5–5,0 mm gari, spīdīgi. Zari atzarojas taisnā leņķī no galvenā stumbra, bieži lokveida, nav pseidocifellu un sorāļu. Apotēciji Latvijā līdz šim nav novēroti (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Lapoņa virskārtai visas ķīmiskās reakcijas ir negatīvas. Lapoņa serde reaģē ar parafenilēndiamīnu (Pd) – kļūst sarkana.
Izplatība. Suga sastopama Eiropā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā, kā arī Āzijā un Āfrikā. Igaunijā un Lietuvā tā nav konstatēta. Latvijā reti sastopama suga. Zināmas sešas atradnes, visas Gaujas Nacionālajā parkā (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Divas no tām ir vēsturiskās atradnes pie Siguldas (1936. gads) un Inciema (1924. gads), četras mūsdienu – trijās vietās pie Cēsīm (konstatēta 2003. gadā un divreiz 2021. gadā) un pie Braslas ūdenskrātuves (1973. gads). Sastopamības apgabals (EOO) ir 177 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Somijā sugas reģionālā populācija ir stabila, bet apdraudēta (Pykälä et al. 2019). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Sugai ir ļoti maza, sadrumstalota reģionālā populācija – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epilītiska suga. Latvijā tā pārsvarā atrodama uz smilšakmens atsegumiem upju krastos, retāk uz atsegumu tuvumā augošu egļu zariem un mizas (Moisejevs 2016). Konstatēta ES nozīmes aizsargājamā biotopā – smilšakmens atsegumos. Tai ir nepieciešams augsts un stabils gaisa mitrums (SLU Artdatabanken 2025).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Par potenciāliem draudiem tiek uzskatīti tūrisma infrastruktūras izveides un paplašināšanas pasākumi smilšakmens atsegumu tuvumā, kā arī smilšakmens nogruvumi. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Visas atradnes atrodas Gaujas Nacionālajā parkā. Jāaizsargā sugas atradnes un jānovērš rekreācijas radītie draudi tām, tostarp novirzot tūrisma infrastruktūru no sugas apdzīvotajiem atsegumiem. Nav pieļaujamas darbības, kas maina mikroklimatu atradņu tuvumā, piemēram, mežizstrāde, atsegumu atēnošana u. c. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs, Jēkabs Dzenis.
Summary. Bryoria bicolor is found in Europe, North and South America, as well as in Asia and Africa. It has not been found in Estonia and Lithuania. There are six known localities in Latvia, all of them in Gauja National Park. The EOO is 177 km2, and the AOO is 24 km2. An epilithic species. In Latvia, it is mostly found on sandstone outcrops on river banks, and less frequently on branches and bark of spruce trees growing near the outcrops. The development and expansion of tourism infrastructure near sandstone outcrops, as well as sandstone landslides, are considered to constitute potential threats. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. It is a protected species; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. Localities of the species should be protected, and threats caused by recreation should be addressed, including by diverting tourism infrastructure away from the outcrops inhabited by the species. Activities that alter the microclimate in the vicinity of the localities, for instance, logging, clearing (de-shadowing) of outcrops, etc., are not permissible.
Literatūras saraksts
