Atgriezties
Trūkst datu (DD)

Divkupru peldvabole

Brychius elevatus (Panzer, 1793)

 
Trūkst datu (DD)

Divkupru peldvabole

Brychius elevatus (Panzer, 1793)

Foto: Urmas Kruus – divkupru peldvabole.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: peldvaboles Haliplidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: DD, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Somija (LC 2019), Zviedrija (LC 2020), Igaunija (DD 2018).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 5.1. Iekšzemes mitrāji pastāvīgas upes/ strauti/tērces (ieskaitot ūdenskritumus).
    Draudi: 7.2. Dambji un ūdens saimniecības/ izmantošana, 2.3. Lopkopība un lauku sētas.
    Aizsardzības pasākumi: –.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Divkupru peldvaboles ir izstiepti ovālas, virspusē vidēji stipri izliektas. Ķermenis 3,5–4,4 mm garš, samērā spīdīgs, dzeltenīgs vai gaiši ruds, segspārni ar vairākām gareniskām melnām svītrām. Kājas un taustekļi dzelteni. Taustekļi īsi. Kājas garas, pēdu posmi gari, nagi labi attīstīti, stipri. Pieaugušās vaboles (imago) sastopamas visu gadu, pārziemo zemūdens substrātā, dzīvo vairākus mēnešus. Olas dēj pavasarī, kāpuri attīstās un iekūņojas vasarā, imago izkūņojas rudenī un pārziemo. Iekūņojas ūdenstilpju krastos mitrā augsnē. Kāpuri pārtiek no aļģēm, imago ir visēdāji, pārtiek no dažādiem sīkiem ūdens organismiem un to olām, kā arī no zemūdens veģetācijas. Attīstības cikls – viens gads.

Izplatība. Palearktikas suga, sastopama no Pireneju pussalas ziemeļiem līdz Rietumsibīrijai un ziemeļos līdz Fenoskandijai (van Vondel 2017). Konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas tās izplatības areāla pamatdaļā un nav izolēta no citām reģionālajām populācijām. Latvijā sastopama visā valsts teritorijā (Telnov, Kalniņš 2003; Barševskis u. c. 2005; Telnov et al. 2005, 2006), taču sastopamība ir nepilnīgi izpētīta un potenciāli suga ir sastopama daudz biežāk, nekā pašlaik zināms. Sastopamības apgabals (EOO) ir 62 047 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 104 km2. Potenciālā AOO ir daudz lielāka, ņemot vērā piemērotu biotopu sastopamību valstī.

Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un stāvokli, to pārmaiņām Latvijā nav veikti. Neveido indivīdiem bagātas atradnes, vaboles sastopamas izklaidus, pa vienai vai nelielās grupās.

Biotopi un ekoloģija. Lēni vai strauji tekošu ūdeņu suga, kura, pēc ārzemju autoru datiem, sastopama arī ezeru piekrastes zonā (UK Beetles 2022). Vaboles un kāpuri apdzīvo upju un strautu posmus ar smilšainu, oļainu vai akmeņainu grunti, kur tie sastopami uz ūdenssūnām un citiem ūdensaugiem.

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Atradņu skaits, pēc ekspertu novērojumiem, atsevišķās vietās ir samazinājies mazo HES izraisītas ekosistēmu degradācijas un upju tecējuma maiņas, kā arī lopkopības izraisītas upju straujteču posmu eitrofikācijas dēļ. Tomēr šo faktoru ietekmes pakāpe uz reģionālo populāciju nav līdz galam izprasta un neviens no tiem nevar tikt noteikts par galveno draudu, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).

Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Sugas aizsardzības statusu iespējams pārskatīt. Dzīvotspējīga sugas apakšpopulācija konstatēta Gaujas Nacionālajā parkā, bet lielākā daļa atradņu atrodas ārpus ĪADT. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāierobežo ūdeņu piesārņošana un aizsprostu veidošana upju straujtecēs. Jāatturas no videi un dzīvniekiem bīstamu ķīmisko vielu lietošanas, jo tās izraisa ūdeņu eitrofikāciju un nonāvē gan divkupru peldvaboli, gan daudzus citus ūdensdzīvniekus.

Autors: Dmitrijs Teļnovs.

Summary. Crawling water beetle – Brychius elevatus. A Palaearctic species distributed from the Iberian Peninsula to the western Siberia and north to Fennoscandia (van Vondel 2017). In Latvia, the species occurs throughout the country (Telnov, Kalniņš 2003; Barševskis u. c. 2005; Telnov et al. 2005, 2006), but the occurrence has not been fully studied. The EOO is 62,047 km2, and the AOO is 104 km2. The potential AOO is much higher considering the presence of suitable habitats in the country. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The species does not form numerically rich subpopulations. Brychius elevatus is a species of slow to fast-flowing waters, which, according to some authors, also occurs in the coastal zone of lakes (UK Beetles 2022). The beetles and their larvae inhabit stretches of rivers and streams with sandy, pebbly or rocky bottoms. Threats have not been specifically studied in Latvia. The main threat to the Latvian regional population of the species is unknown, therefore, it is assessed as Data Deficient (DD). It is a protected species in Latvia for conservation of which micro-reserves can be established. Its legal protection status might be reviewed. Avoiding construction of dams and power stations at rapid river sections, avoiding water pollution and eutrophication by chemicals would facilitate the conservation of the species in Latvia.

Literatūras saraksts

  • Barševskis, A., Kalniņš, M., Cibuļskis, R. 2005. Latvijas Airvaboles (Coleoptera: Dytisciformia). Daugavpils: Saule, 135.
  • Telnov, D., Kalniņš, M. 2003. To the knowledge of Latvian Coleoptera. 3. Latvijas Entomologs, 40: 21–33.
  • Telnov, D., Gailis, J., Kalniņš, M., Napolov, A., Piterāns, U., Vilks, K., Whitehead, P.F. 2005. Contributions to the knowledge of Latvian Coleoptera. 4. Latvijas Entomologs, 42: 18–47.
  • Telnov, D., Fägerström, C., Gailis, J., Kalniņš, M., Napolov, A., Piterāns, U., Vilks, K. 2006. Contributions to the knowledge of Latvian Coleoptera. 5. Latvijas Entomologs, 43: 84–131.
  • UK Beetles 2022. Brychius elevatus (Panzer, 1793). https://coleoptera.org.uk/home [skatīts 04.05.2022.].
  • van Vondel 2017. Family Haliplidae Aubé, 1836. In: Löbl, I., Löbl, D. (eds.). Catalogue of Palaearctic Coleoptera. Vol. 1. Archostemata – Myxophaga – Adephaga. Revised and updated edition. Brill, Leiden & Boston, 838–843. 
Projekta finansētāji un partneri