Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Smalki, 0,2–0,7 (2) cm gari vienmājas un viengadīgi augi. Aug kā atsevišķi augi vai nelielās audzēs horizontāli uz zemes vai arī nedaudz paceļas uz augšu. Augi zaļi, lapas veselas vai sekli jomainas. Stumbra apakšdaļa ir apaugusi ar violetas vai brūnganas purpurkrāsas rizoīdiem. Pseidoperiants aptuveni 1,7 mm augsts, zvanveida, ar neregulāri jomainu apikālo malu. Sporas dzeltenīgi brūnas, nav spārnainas, to ārējā virsma šūnaina, sastāv no pentagonālām vai heksagonālām šūnām, pa 5–7 šūnām sporas diametra platumā, šūnu malas paceļas virs sporas virsmas 15–22 mm (retumis vairāk) īsu izaugumu veidā. Elateras divkārt vai trīskārt spirāliski savītas. Sporas nobriest vasaras nogalē un rudenī. Vairķermeņi nav raksturīgi (Шляков 1976; Smith 1991; Naujalis et al. 1995; Jukonienė 2007).
Izplatība. Suga sastopama Z puslodes mērenā klimata joslā gandrīz visā Eiropā, kā arī Kaukāzā, Islandē, Turcijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā u. c., visbiežāk okeāniskajos reģionos (Шляков 1976; Smith 1991; Jukonienė 2007). Igaunijā sastopama ļoti reti, ir zināmas trīs atradnes – valsts ZR un D daļā un Hījumā salā. Lietuvā zināma tikai viena senāka atradne ZA daļā (Ingerpuu, Vellak 1998; Jukonienė 2007). Latvijā suga pirmo reizi konstatēta Vidzemē pie Turkalnes 1887. gadā (A. Brutāns), pēc tam novērota tikai 1956. gadā Ziemupes grīņos Kurzemē (A. Āboliņa (Āboliņa 1985)). Šobrīd zināmas 28 atradnes, lielākā to daļa atrodas valsts R daļā. Trīs atradnes konstatētas Ādažu apkārtnē, viena – Zemgalē pie Bārbeles un viena – Rietumsēlijā Daugavas kreisajā krastā pretī Rīteriem. Sastopamības apgabals (EOO) ir 28 984 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 100 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālās populācijas stāvoklis nav zināms, bet prognozēta sastopamības mazināšanās piemērotu biotopu nosusināšanas rezultātā (Hallingbäck 2019). Populācijas lielums Latvijā nav precīzi zināms, bet ir salīdzinoši mazs. Ezeru krastos sastopamo apakšpopulāciju lielums mainās katru gadu, tām visvairāk palielinoties sausās vasarās, kad ūdenslīmenis ir zems un atsedzas daudz lielāka piemērotu biotopu platība.
Biotopi un ekoloģija. Suga vāji acidofila un higrofītiska, aug uz mitras, skābas un skraji aizaugušas augsnes, parasti dīķu, ezeru vai upju, retāk ūdenskrātuvju, krastos, izžuvušās ieplakās un grāvjos vai uz mitrām takām. Parasti aug vietās, kur smilšainai vai grantainai augsnei ir kūdras piejaukums, bieži kopā ar Vondrāčeka fosombroniju Fossombronia wondraczekii, jomaino rikardiju Riccardia chamaedryfolia, ieliekto rikardiju R. incurvata un citām pioniersugām (Hallingbäck 2019). Fenoskandijā aug kā pioniersuga gar nelielām ūdenstilpēm, bieži zem ūdens un kopā ar tauko bezdzīsleni Aneura pinguis un parasto pelliju Pellia epiphylla, kā arī uz mitras kūdrainas augsnes virsājos un ūdensteču krastos. Latvijā tai ir šaura ekoloģiskā niša un tā ir sastopama skraji aizaugušās vietās gaišos mitros un slapjos skujkoku mežos un grīņos, slapjos virsājos, Ziemeļkurzemes kangaru un vigu kompleksā – mitrās starpkāpu ieplakās, smilšainos un mitros lobēliju-ezereņu un karsta kriteņu ezeru krastos, pārejas purvu ieplakās, uz dzīvnieku takām zāļu purvos, izžuvušās meža strautu gultnēs un ieplakās uz mitras kūdras, uz seniem meža ceļiem nabadzīgās augsnēs, kā arī mitros un kūdrainos zālājos, ļoti reti mēreni susinātos, caurplūstošos staignāju mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem, ezeru aizaugšana, nosusināšana, meža zemju transformācija par lauksaimniecības zemēm, dabisko mežu pārveidošana par monokultūrām, izciršana kailcirtēs un veco audžu izciršana. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO un prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Puse atradņu atrodas ĪADT – Grīņu dabas rezervātā, dabas liegumos “Ziemupe”, “Klāņu purvs”, “Lieluikas un Mazuikas ezers”, Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkos “Engures ezers” un “Piejūra”. To aizsargā arī īpaši aizsargājamu mežu, zālāju un ezeru biotopu aizsardzības ietvaros. Suga ir jutīga un apdraudēta. Lai to aizsargātu, ir jāveic Klāņezera, Mazuikas un Ummja atradņu monitorings un apsaimniekošana, vispusīgs Klāņezera stāvokļa un tā ūdenslīmeņa stabilizācijas iespēju, kā arī sugas populācijas stāvokļa un dinamikas izvērtējums. Jāizstrādā sugas aizsardzības un biotopu apsaimniekošanas plāns.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Pitted frillwort – Fossombronia foveolata. The liverwort species is found in the temperate zone of the northern hemisphere in most of Europe, as well as in the Caucasus, Iceland, Turkey, North Africa, North America, etc. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1887. Currently, 28 localities are known for the species in Latvia, most of them in the western part of the country. Three localities were found in the vicinity of Ādaži, one in Zemgale near Bārbele and one in West Selonia on the left bank of the Daugava opposite Rīteri. EOO is 28,984 km2, and AOO is 100 km2. The size of the population in Latvia is not known exactly, but it is relatively small. The species grows in wet coniferous forests, coastal fens, inter-dune depressions, wet heaths, sandy and wet lake shores, transition mire depressions, on animal paths in fens, wet and peaty grasslands and swamp forests. In Latvia, the species is threatened by pollution of lakes with additional biogenic elements, overgrowth of lakes, drainage, conversion VU of forest land to agricultural land, conversion of natural forests to monocultures, clear-cutting and removal of old growth. In Latvia, it is assessed as a Vulnerable (VU) due to its small AOO and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. Half of the localities are in protected nature territories – the Grīņi Strict Nature Reserve, the “Ziemupe”, “Klāņu purvs”, “Lieluikas un Mazuikas ezeri” Nature Reserves and the Slītere National Park. The species is currently protected within the framework of protection of habitats of specially protected forests, grasslands and lakes. The conservation of the species requires monitoring and management of Lake Klāņezers, Lake Mazuika and Lake Ummis localities, a comprehensive assessment of the condition of Lake Klāņezers and the potential for stabilising its water level, as well as the status and dynamics of the species’ population. A species conservation and habitat management plan should be developed.
Literatūras saraksts
