Atgriezties
Kritiski apdraudēta (CR)

Donavas krāčsūna

Cinclidotus danubicus Schiffn. & Baumgartner

 
Kritiski apdraudēta (CR)

Donavas krāčsūna

Cinclidotus danubicus Schiffn. & Baumgartner

Foto: Julita Kluša – Donavas krāčsūna.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: potiju Pottiaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR A1a; B1ab(i,ii,iii)+2ab(i,ii,iii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2017.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (NT 2020), Somija (LC 2019).
Biotopi: 5.1. Akmeņu sakopojumi upēs, 5.10. Upju grīvas, 5.12. Upju straujteces un dabiski upju posmi,
8.5. Karbonātisku pamatiežu atsegumi, 8.7. Smilšakmens atsegumi.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 7.2. Dambji un ūdens saimniecības/izmantošana, 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums, 9.1. Sadzīves un komunālie notekūdeņi.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība,
2.3. Biotopu un dabisko procesu atjaunošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: 0. kat.

 

Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Daudzgadīgi 5–15 cm gari augi pelēcīgi brūnzaļās, tumšzaļās velēnās. Stumbrs neregulāri zarots, gulošs. Augi piestiprinājušies pie akmeņiem upē. Lapas pie stumbra novietotas asimetriski, tās ir līdz aptuveni 4 mm garas, pamatnē 0,8 mm platas, nedaudz atstāvošas, lineāri lancetiskas, taisnas vai sirpjveidā nedaudz liektas, galā smailas. Dzīsla beidzas lapas galā vai nedaudz izvirzās no tās (Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017).

Izplatība. Sugas izplatības areāla centrs ir Vidusjūras reģions. Areāls iekļauj Rietum-, Dienvid- un Centrāleiropu, kā arī Skandināviju un Ukrainu. Suga sastopama arī Makaronēzijā, Atlantijas okeāna ZA daļā Āfrikas piekrastē; Āfrikas A daļā; Ķīnā; Tuvajos Austrumos. Sastopama līdz 600 m v.j.l. (Blockeel et al. 2014). Latvijā pirmo reizi sugu atrada K. R. Kupfers un N. Malta 1914. gadā Daugavā (Malta, Skuja, 1928). 1927.–1966. gadā herbārijos reģistrētas desmit sugas atradnes Daugavas baseina upēs, tostarp Daugavā un Aiviekstē (J. Peniķe, A. Āboliņa). Līdz ar Pļaviņu HES būvniecību šīs atradnes ir appludinātas. Nav zināms, vai suga Daugavā un Aiviekstē ir saglabājusies. 2014. gadā konstatēta jauna sugas atradne Dienvidlatvijā Lielupes kreisajā krastā uz Bornsmindes dolomīta atseguma Rundāles pagastā (A. Opmanis). Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt.

Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila (Sabovljevic et al. 2019). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tā dinamiku nav veikti. Mūsdienās Daugavai ir ievērojami mainīta gultne un pazemināts ūdenslīmenis ir novērojams tikai vasaras mazūdens periodā un remontdarbu laikā. Visticamāk, šāds mākslīgi radīts ūdens režīms nav optimāls sugai, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka ir paredzama sugas apakšpopulācijas palielināšanās.

Biotopi un ekoloģija. Suga aug uz periodiski applūstošiem vai iegremdētiem akmeņiem un koku saknēm, karbonātiskiem nogulumiežiem upju, ezeru tuvumā vai upju gultnēs (Atherton et al. 2010; Blockeel et al. 2014). Tai nepieciešams ar skābekli bagāts ūdens (Sabovljevic et al. 2019); nepanes skābu vidi (Blockeel et al. 2014). Latvijā konstatēta upju gultnēs uz dolomīta seklās, krāčainās vietās ar lielu straumes ātrumu, līdz 2 m dziļumam; arī uz dolomīta avotā un uz dolomīta atseguma (Liepiņa 2017).

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Suga atkarīga no ūdens kvalitātes, un ir zināms, ka mazinās biotopa kvalitāte noteiktās sugas izplatības apgabala vietās. Sugu ietekmē sausums, ūdens piesārņojums, upju gultnes izmaiņas būvniecības rezultātā (Sabovljevic et al. 2019). Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo novērota populācijas mazināšanās pēc HES izbūves, tai ir neliels EOO, kā arī neliela un sadrumstalota AOO.

Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Vienīgā mūsdienu atradne ir ĪADT – dabas parkā “Bauska”, kas dibināts dabisku upju posmu un dolomītiežu atsegumu aizsardzībai (DAP 2020). Tomēr tas nenozīmē, ka suga nav pakļauta dabiskas sukcesijas, piesārņojuma, rekreācijas ietekmei. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, mērķtiecīga seno atradņu apvidu apsekošana un jaunu atradņu meklēšana, jāievieš noteikumi mazo HES darbības regulēšanai.

Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.

Summary. Smaller lattice-moss – Cinclidotus danubicus. The moss is commonly found in the Mediterranean region, Western, Southern and Central Europe. It was first found in Latvia by K. R. Kuppfer and N. Malta in 1914. Today, only one locality is known in southern Latvia, on the left bank of the River Lielupe, on the Bornsminde dolomite outcrop. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. In Latvia, no quantitative studies on the regional population size and dynamics of the species have been carried out. The species is found in riverbeds on dolomite in shallow riffles with high current velocities, up to 2 m deep; also on dolomite in springs and on dolomite outcrops. It is threatened by declining water quality, drought and water pollution. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to the population decline after the construction of a hydroelectric power plant. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The species has been found in the protected nature territory – the “Bauska” Nature Park. Studies should be carried out on the population size, distribution and trends.

Literatūras saraksts

  • Atherton, I., Bosanquet, S., Lawley, M. (eds). 2010. Mosses and Liverworts of Britain and Ireland – A Field Guide. London: British Bryological Society, 848.
  • Blockeel, T.L., Bosanquet, S.D.S., Hill, M.O., Preston, C.D. (eds). 2014. Atlas of British & Irish Bryophytes. Newbury: Pisces Publications, 1250.
  • DAP 2020. Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas parki. Bauska. https://www.daba.gov.lv/lv/bauska [skatīts 17.01.2023.].
  • Liepiņa, L., 2017. Īpaši aizsargājamās un reti sastopamās sūnu sugas Latvijā. Latvijas vides aizsardzības fonds, Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs. LVAF projekts “Dabas aizsardzības pārvaldes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot jaunu sugu aizsardzības jomas ekspertu apmācību un paaugstinot profesionālo kompetenci DAP speciālistiem”, Nr.1-08/171/2017, 154.
  • Malta, N., Skuja, H. 1928. Der Standort des Cinclidotus danubicus in der Daugava (Düna). Acta Horti Bot. Univ. Latv., 3(1): 47–54.
  • Sabovljevic, M., Blockeel, T., Hallingbäck, T., Ignatov, M., Papp, B., Schröck, C., Söderström, L. 2019. Cinclidotus danubicus (Europe assessment) (errata version published in 2019). The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T87580334A156110169 [skatīts 17.01.2023.]. 
Projekta finansētāji un partneri