Atgriezties
Kritiski apdraudēta (CR)

Driādu spulgpiepe

Pseudoinonotus dryadeus (Pers.) T. Wagner & M. Fisch. (2001)

 
Kritiski apdraudēta (CR)

Driādu spulgpiepe

Pseudoinonotus dryadeus (Pers.) T. Wagner & M. Fisch. (2001)

Foto: Inese Libere, Dabasdati.lv – driādu spulgpiepe.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: Inonotus dryadeus (Pers.) Murrill.
Dzimta: himenohēšu Hymenochaetaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR C2a(i); D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (VU 2020).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.4. Mērenās joslas mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība,
2.3. Biotopu un dabisko procesu atjaunošana, 4.2. Apmācība, 4.3. Informētība un komunikācija,
5.1. Tiesību akti.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Driādu spulgpiepes augļķermeņi sēdoši, aug uz ozolu stumbriem pa vienam vai grupās, biezi, pusapaļi, 23 x 35 x 15 cm. Virsma bez joslām, tūbaina vai gluda, bēša līdz brūna, ar laiku rievota. Mala noapaļota, tādā pašā krāsā kā virspuse vai gaišāka. Poru virsma gaiši bēša, jauniem eksemplāriem bieži izdala dzintarkrāsas šķidruma pilienus (arī mala un daļēji virspuse). Ar laiku poru virsma, tāpat pārējais augļķermenis, nobrūnē un saplaisā. Poras apaļas līdz stūrainas, 4–6 uz 1 mm. Sākumā audi koši dzeltenbrūni, vecākiem eksemplāriem – sarkanbrūni, mīksti, šķiedraini, joslaini, griezumā raibi, līdz 10 cm biezi. Sporas ieapaļas, bezkrāsainas, sieniņas sabiezē, 6–8 x 5–7 µm (Ryvarden, Melo 2014). Augļķermeņi viengadīgi, veidojas vasarā un rudenī.

Izplatība. Sastopama ziemeļu puslodes mērenajā klimata joslā. Eiropā – nemorālajā un hemiboreālajā dabas zonā, gandrīz līdz parastā ozola izplatības areāla galējai Z daļai. Latvija atrodas tuvu izplatības Z robežai, un valstī sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 1991. gadā valsts D daļā – Tērvetes upes krastā Augstkalnes pagastā. Otra atradne konstatēta 2022. gadā – Tukuma novada Kaivē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Pieņemot, ka klimata pārmaiņu rezultātā apstākļi kļūs labvēlīgāki ozolu attīstībai un tiks saglabāti dižkoku izmēru sasniegušie ozoli, sugas izplatības Z robeža var pavirzīties uz ziemeļiem.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir 4–8.

Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Sastopama uz lielu, vecu ozolu stumbriem, parasti tuvu sakņu kaklam. Eiropā reizēm konstatēta arī uz baltegles, zirgkastaņas, ābeles un bumbieres. Aug gan ozolu mežos, gan arī uz atsevišķi augošiem lieliem kokiem lauksaimniecības zemēs, parkos. Siltummīloša suga, tādēļ izplatības Z reģionos pārsvarā aug uz kokiem atklātās ainavās. Trupe attīstās lēni, un sēne var dzīvot uz viena koka ilgāk nekā 20 gadus (Brandrud et al. 2021). Latvijā konstatēta Tērvetes upes krastos uz atsevišķi augoša ozola, kā arī uz Kaives senču ozola – atsevišķi stāvoša koka atklātā ainavā.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud ilgstošā laikposmā iespējama liela izmēra ozolu skaita mazināšanās un atsevišķi augošu ozolu izzušana lauksaimniecības ainavās. Sadrumstalotās izplatības dēļ, iespējams, suga nespēs izplatīties, pat ja atbilstošs substrāts ir pieejams, taču pārāk lielā attālumā. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija, kā arī prognozēta tās nepārtraukta mazināšanās.

Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Konstatēta uz valsts nozīmes aizsargājama koka jeb dižkoka Kaives senču ozola. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar lielu koku saglabāšanu dažādos biotopos, tostarp atsevišķi augošu koku saglabāšanu lauksaimniecības zemēs. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.

Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.

Summary. Warted oak polypore – Pseudoinonotus dryadeus. Found in the temperate zone of the Northern Hemisphere. In Europe, it occurs in the nemoral and hemiboreal zones. In Latvia, it can be found close to the northern limit of its distribution, with two known localities. The EOO is 8 km2, and the AOO – 8 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is estimated at 4–8. It is a wood saprotroph, causing white rot. It is found on the trunks of large old oaks, usually near the base, and grows in oak forests, but also on individual large trees in agricultural lands and parks. The species is threatened by the decrease in the number of large oaks and the loss of solitary oaks in agricultural landscapes. As the distribution of the species is highly fragmented, there is a risk that it will not be able to spread even if suitable substrate is available, but at too great a distance. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to a very small regional population, which is expected to continue to decline. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. Found on the protected noble tree “Kaives Senču ozols”. The conservation measures are mainly related to the preservation of large oaks (including in the agricultural landscape) and ensuring their future existence. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.

Literatūras saraksts

Brandrud, T.E., Bendiksen, E., Blaalid, R., Hofton, T.H., Jordal, J.B., Nordén, J., Nordén, B., og Wollan, A.K. 24.11.2021. Sopper: Vurdering av tårekjuke Pseudoinonotus dryadeus for Norge. Rødlista for arter 2021. Artsdatabanken. https://artsdatabanken.no/lister/rodlisteforarter/2021/23189 [skatīts 05.01.2022.].
Ryvarden, L., Melo, I. 2014. Synopsis Fungorum, 31: Poroid Fungi of Europe. Oslo: Fungiflora, 455.
Projekta finansētāji un partneri