Morfoloģija un bioloģija. Dzeltenā kamene ir liela izmēra (ķermenis 12‒18 mm garš), tās mātes ir ar koši dzeltenu ķermeņa apmatojumu – vien krūšu vidusdaļā ir tumšāka šķērseniska josla (Blooms for Bees 2024). Vēders pilnībā klāts dzelteniem matiņiem. Šāda krāsu kombinācija tipiskus indivīdus ļauj viegli atšķirt no citām sugām. Tēviņu atšķiršana ir sarežģītāka un prasa dziļākas zināšanas kameņu morfoloģijā, un iespējama tikai laboratorijā. Darba kamenes var būt grūti atšķirt no pazemes kamenes B. subterraneus (Amiet et al. 2017; Rasmont et al. 2021). Kāpuri balti, resni, bez ekstremitātēm. Galvenie nektāraugi ir āboliņi Trifolium spp. un dzelzenes Centaurea spp. (Rasmont et al. 2021; SLU Artdatabanken 2022).
Izplatība. Eiropā suga ir plaši izplatīta galvenokārt tās centrālajā un Z daļā. Nav sastopama Eiropas D daļā. Igaunijā sastopama samērā bieži (Rasmont et al. 2021; GBIF 2022; eElurikkus 2022). Latvijā mūsdienās konstatēta reti – pēdējos 20 gados zināmi daži novērojumi (Dabasdati.lv 2022; U. Piterāns, nepubl. dati), kas drīzāk saistāms ar sugu izpētes trūkumu, nevis šīs sugas retumu. 20. gs. konstatēta visai bieži un daudzās atradnēs (Tumšs 1975). Ņemot vērā izplatību kaimiņvalstīs (īpaši Igaunijā), var secināt, ka, visticamāk, suga Latvijā sastopama biežāk. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Potenciālais EOO, visticamāk, aptver visu Latvijas sauszemes teritoriju. Apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2, bet potenciālā AOO ir vismaz pieckārt lielāka.
Populācija. Eiropas reģionālā populācija sarūk, un vairākās Eiropas valstīs pēdējās divās desmitgadēs dzeltenā kamene ir kļuvusi retāka (Rasmont et al. 2021). IUCN Eiropas bišu Sarkanajā sarakstā suga novērtēta kā apdraudēta (Nieto et al. 2014). Kvantitatīvi pētījumi par dzeltenās kamenes reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tendencēm Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Eiropā suga ir galvenokārt saistīta ar atklātiem biotopiem – ganībām, krūmājiem, mežastepi (Rasmont et al. 2021; SLU Artdatabanken 2022), sastopama arī urbānā vidē. Tā kā Latvijā suga konstatēta reti, ir maz datu par tās apdzīvotajiem biotopiem. Dažas atradnes Rīgas apkārtnē konstatētas gar dzelzceļiem un mežmalās – atklātos, siltos un sausos biotopos (D. Teļnovs, pers. novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropas reģionālā populācija mazinās klimata pārmaiņu dēļ. Saskaņā ar plašu Eiropas reģionālās populācijas pētījumu dzeltenā kamene ilgtermiņā nākotnē varētu izzust no daudzām pašreiz apdzīvotajām vietām un 2100. gadā modeļi sugai piemērotas dzīvotnes paredz vien Skandināvijā un Somijā (Rasmont et al. 2015). Latvijā apdraudējums nav pētīts, galvenais drauds nav noteikts, sugas novērtēšanai trūkst informācijas, tāpēc tā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Nav zināmas sugas atradnes ĪADT. Jāturpina sugas izpēte tās atradnēs un jāmeklē piemērotos biotopos, lai noskaidrotu, kādi ir apdraudējumi, ekoloģija un nepieciešamie aizsardzības pasākumi.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Northern yellow bumble bee – Bombus distinguendus. In Europe, the species is widespread mainly in its central and northern parts. Not found in Southern Europe. The species is rarely found in Latvia, which is related to the lack of research rather than to the actual rarity of this species. In the 20th century, it was observed at several sites and reported fairly often (Tumšs 1975). Not enough data are available to calculate the EOO. The potential EOO most likely corresponds are the land area of Latvia. The AOO is 16 km2, but the potential AOO is at least five times higher. The European regional population is in decline and B. distinguendus has become rarer in several countries over the past two decades (Rasmont et al. 2021). In Europe, the species is assessed as Vulnerable (VU) (Nieto et al. 2014). Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. In Europe, the species is mainly associated with open habitats – pastures, shrublands, forest-steppe (Rasmont et al. 2021; SLU Artdatabanken 2022), also found in urban environments. Since the species is rarely found in Latvia, there is little data available on the habitat preferences. In the vicinity of Rīga, the species was found in open, warm and xeric habitats. It is found that in Europe the species is declining due to climate change. The long-term model predicts its disappearance from many currently inhabited areas, and by 2100, the habitat suitable for the species will only remain available in Scandinavia and Finland (Rasmont et al. 2015). The main threat has not been identified, and the species is assessed as Data Deficient (DD). The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. There are no known localities of B. distinguendus in the protected nature areas. It is necessary to study the species in its localities and search for it in potentially suitable habitats to clarify the distribution, ecology, threats and define the protection measures.
Literatūras saraksts
