Morfoloģija un bioloģija. Dzeltenās mušmires cepurīte ir 4–10 cm plata, sākumā puslodes veida, vēlāk izpletusies, gluda, mitrā laikā nedaudz lipīga, sausa – spīdīga, citrondzeltena līdz oldzeltena, nevienmērīgi klāta ar baltām plēksnēm – vispārējā plīvura atliekām, ar rievainu malu. Mīkstums balts, zem virsmiziņas dzeltenīgs, ar neizteiktu smaržu un saldenu garšu. Lapiņas baltas, mīkstas, brīvas. Kātiņš 6–10 cm garš, 0,6–1,0 cm diametrā, balts vai nedaudz dzeltenīgs, ar joslainu, pārslainu bumbuļveida paresninājumu pie pamata un ādainu, izzūdošu gredzenu. Sporas gludas, eliptiskas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 9–11 x 6–9 µm, nav amiloīdas (Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi pa vienam vai nelielās grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, arī Āzijā, Āfrikā, Jaunzēlandē (GBIF 2020). Eiropā novērota samērā reti mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā, reti boreālajā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta tās DR daļā – Papē 2019. gadā. 2021. gadā konstatēta Liepājā, Karostas tuvumā. Tās sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) 8 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu nepietiekamu pētījumu dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits Latvijā visdrīzāk nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Priežu mikorizas sēne (Knudsen, Vesterholt 2012). Sastopama skābās augsnēs priežu mežos un mežainās piejūras kāpās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud biotopa – piejūras priežu mežu – izmaiņas, piemēram, eitrofikācija, pārkrūmošanās, meža izciršana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un neliels pieaugušo indivīdu skaits, prognozēta apdzīvotās platības un biotopa kvalitātes iespējama mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Viena no divām atradnēm atrodas ĪADT – dabas parkā “Pape”. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu – priežu mežu – saglabāšanu. Jāveic papildu pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju, apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Gemmed amanita – Amanita gemmata. Found in Europe, North America, parts of Asia, Africa, and New Zealand. In Europe, it is rather rare in the temperate and hemiboreal zones, and rare in the boreal zone. It is very rare in Latvia; currently only two localities are known on the coast of southwest Latvia. The EOO is 8 km2, and the AOO – 8 km2. No information is available on changes in distribution due to a lack of studies. There are insufficient data on the regional population size and its changes. The number of mature individuals in Latvia probably does not exceed 50. It is mycorrhizal with pine. Found in pine forests, wooded coastal dunes, and on acidic soils. The species is mainly threatened by habitat changes such as eutrophication, scrub encroachment and logging in coastal pine forests. Assessed as Endangered (EN) due to its small AOO and low number of mature individuals; a decline in AOO and habitat quality is expected. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. One of the two localities is located in a protected area – the “Pape” Nature Park. The conservation measures are mainly related to the preservation of suitable habitats - pine forests. Further research is needed on the species’ distribution, ecology and threats.
Literatūras saraksts
