Morfoloģija un bioloģija. Dzeltenīgās kliostomas laponis ir biezs, kārpaini areolēts, nav sorediozs, gaiši līdz dzeltenīgi pelēks, ar eļļainu spīdumu. Apotēciji attīstās diezgan reti, 0,2–0,6 mm diametrā. Disks gaišdzeltens, ar plānu baltu apsarmi, izliekts, to iekļauj plāna apmale – gaišāka vai vienādā krāsā ar disku. Epitēcijs, himēnijs, hipotēcijs un ekscipuls bezkrāsaini (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga galvenokārt izplatīta Eiropā, sastopama arī Ziemeļamerikā un Āzijā. Latvijā suga izplatīta nevienmērīgi, konstatētas vairāk nekā desmit atradnes (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 23 411 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2. Lielākā daļa atradņu konstatētas pēc 2015. gada. Atradņu skaits ir palielinājies arī pēc sugas izzušanas riska vērtējuma veikšanas (DAP 2025).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska, retāk epiksīla suga. Lielākoties aug uz ļoti vecu platlapju koku (parasti ozolu) mizas vai atmirušām to daļām. Novērota arī uz vecām koka ēkām un citu sugu kokiem – gobas, vītoliem, egles (SLU Artdatabanken 2025). Parasti atrodama labi apgaismotās parkveida ekosistēmās, alejās vai uz veciem kokiem viensētu tuvumā, retāk aug mežos un mežmalās. Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – parkveida pļavās un ganībās. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Parkveida biotopos suga ir jutīga pret vecu platlapju koku ciršanu, atmirušās koksnes izvākšanu un gaismas un mitruma apstākļu maiņu, sugas apdzīvotajiem kokiem ieaugot krūmos. Mežos sugu apdraud vecu platlapju koku ciršana un atmirušās koksnes izvākšana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz arī iespēja veidot mikroliegumus. Vairāk nekā puse atradņu ir ĪADT – dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Sitas un Pededzes paliene”, Gaujas Nacionālajā parkā u. c. Sugas saglabāšanai nozīmīgi ir arī aizsargājamie koki jeb dižkoki. Lai aizsargātu sugu, jāsaglabā vecie platlapju koki. Ja nepieciešams, jāatēno krūmos ieaugušie koki un jāpalielina atmirušās koksnes daudzums. Jāveicina sugas apdzīvoto koka ēku vai to konstrukciju daļu saglabāšana. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs, Jēkabs Dzenis.
Summary. Cliostomum corrugatum is mainly distributed in Europe, but also occurs in North America and Asia. The species is unevenly distributed in Latvia, with more than 10 localities recorded. The EOO is 23,411 km2, and the AOO is 40 km2. An epiphytic species, less commonly – epixylic. Mostly grows on the bark or dead parts of very old broad-leaved trees (most commonly – oak). It has also been observed on old wooden buildings and other tree species – elm, Salix spp., spruce. It is most often found in well-lit park-like ecosystems, in avenues or on old trees near farmsteads, and less often in forests and forest edges. In park-like habitats, the species is sensitive to the felling of old broad-leaved trees, removal of logs and changes in light and humidity conditions as the trees inhabited by the species are overgrown with shrubs. In forests, the species is threatened by the felling of old broad-leaved trees and the removal of logs. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species. To protect its habitats, the possibility of creating micro-reserves should also be considered. More than half of the localities are situated in protected areas – “Lubāna mitrājs”, “Sitas un Pededzes paliene” Nature Reserves, Gauja National Park, etc. Protected trees are also important for the conservation of the species. Old broad-leaved trees should be preserved to protect the species. Where necessary, shrubs should be removed around the trees, and the amount of dead wood (logs) should be increased. The preservation of wooden buildings or parts of structures inhabited by the species should be encouraged.
Literatūras saraksts
