Morfoloģija un bioloģija. Dzeltenkāta lācīša cepurīte ir 5–10 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta līdz plakana, gluda, samtaina, sākumā citrondzeltena, vēlāk brūni dzeltena līdz brūna, virsmiziņa nokarājas pāri cepurītes malai, vecumā saplaisā, veidojot tīklveida zīmējumu. Mīkstums dzeltens, biezs, ievainojumu vietās vispirms sārtojas, tad brūnē, beidzot kļūst violeti melns, ar patīkamu smaržu un skābenu garšu. Stobriņi citrondzelteni, ievainojumu vietās kļūst violetbrūni. Kātiņš 6–10 cm garš, 1,0–2,5 cm diametrā, cilindrisks, vārpstveida vai vālesveida, gaiši dzeltens, klāts ar dzeltenām, vēlāk sarkanbrūnām tīklveidā sakārtotām zvīņām. Sporas vārpstveida, gludas, dzeltenīgas, birumrakstā olīvbrūnas, 12,5–18,5 x 6–8 µm (Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi pa vienam, nelielos ceros vai grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, kā arī Āzijā (GBIF 2024). Eiropā reti sastopama mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā novērota ļoti reti. Pirmo reizi atrasta 2016. gadā Rietumlatvijā, Lažas pagastā (I. Dāniele, LNDM kolekcijas dati). Līdz 2022. gadam zināmas sešas atradnes Kurzemē un Vidzemē – Aizputes, Talsu un Siguldas apkārtnē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 3997 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Ozolu mikorizas sēne (Knudsen, Vesterholt 2012). Sastopama lapu koku, galvenokārt ozolu, mežos, sausās, siltās vietās.
Izmantošana un tirdzniecība. Ēdama sēne, var tikt ievākta kopā ar citām stobriņu sēnēm. Retās sastopamības dēļ tirdzniecībā nenonāk.
Apdraudējums. Sugas izplatību ietekmē piemērotu biotopu – ozolu mežu – trūkums, vecu mežu īpatsvara mazināšanās. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela, sadrumstalota apdzīvotā platība un neliels pieaugušo indivīdu skaits, kā arī prognozēta apdzīvotās platības mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Viena no sešām sugas atradnēm atrodas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Pārējās atrodas ārpus ĪADT. Sugas aizsardzībai nepieciešams saglabāt tai piemērotus biotopus – ozolu mežus. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Saffron bolete – Leccinellum crocipodium. Found in Europe, North America, and Asia. It is rare in Europe – found in the temperate and hemiboreal zones. It is very rare in Latvia; six known localities in the Kurzeme and Vidzeme regions up to 2022. The EOO is 3,997 km2, and the AOO – 24 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of research; insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 250. It is mycorrhizal with oak and occurs in deciduous, mainly oak forests, in dry, warm places. The distribution of the species is influenced by the lack of suitable habitats – oak forests, and the decline in the proportion of old forests. It is assessed as Endangered (EN) due to its small, fragmented AOO, a low number of mature individuals, and a predicted possible decline in AOO. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species and assigned to a category of micro-reserve species. Only one of the localities of the species is in a protected nature area – the Gauja National Park. The others are located outside protected areas. The conservation of the species requires the preservation of suitable habitats – oak forests. Research is needed on regional population size, distribution and trends, and life cycle and ecology.
Literatūras saraksts
