Morfoloģija un bioloģija. Lielās zīlītes lielumā. Galvas virspuse, mugura un aste zilganpelēka. Vaigi balti. Melna acs svītra. Sāni un zemaste kastaņbrūna. Veikli kāpelē pa koku stumbriem, bieži arī ar galvu uz leju. Pārtiek no kukaiņiem un zirnekļiem, ko savāc uz koku mizas un mizas spraugās vai izkaļ no mizas. Labprāt ēd arī riekstus un dažādas sēklas. Ligzdo koku dobumos, dažkārt arī būrīšos. Ja dobuma skreja ir par lielu, aizmūrē to ar māliem līdz vajadzīgajam izmēram. Dējumā 5–8 olas, gadā viens perējums. Nometnieks (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Rietumeiropas (nedaudz arī Ziemeļāfrikā) plašā joslā stiepjas pāri Eirāzijai līdz Kamčatkas pussalai un Japānai. Ziemo ligzdošanas areālā (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz palielinājusies, it īpaši areāla Z daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu palielinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 14 332 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 86 708 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija stabila (BirdLife International 2018). Arī Eiropā populācija stabila. Krievijā populācija sarūk gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. Pārējās kaimiņvalstīs populācijas stabilas (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 74 696–147 394 pāri (149 392–294 788 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija pieaug, īstermiņa tendence klasificēta kā stabila (Ķerus u. c. 2021), taču jaunākie dati un aprēķini liecina, ka populācija desmit gados ir samazinājusies par 41%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo lapu koku un jauktus mežus, parkus, dārzus, kur ir lieli koki (ozoli u. c.) (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 3,1 gads (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka būtisks drauds ir mežizstrāde. Ticami, ka sugu negatīvi ietekmē arī parkveida ainavu izzušana un aleju izciršana.
Aizsardzība. Dzilnītis nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopams daudzās no šīm teritorijām. Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā lieli, dobumaini koki, apsaimniekojot mežu, un jāpārtrauc mežizstrāde ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Eurasian Nuthatch − Sitta europaea. In Latvia, the distribution increased between 1980–1984 and 2000–2004, while no considerable change in distribution occurred between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 14,332 km2, the EOO – 86,708 km2. The breeding population is estimated at 74,696– 147,394 pairs (149,392–294,788 adult individuals). The population is increasing in the long term, and the short-term trend is classified as stable, however, recent estimates suggest that the population has declined by 41% over ten years. Inhabits deciduous and mixed forests, parks and gardens with large trees (oaks, etc.). The threats have not been studied in Latvia, but it is likely that logging is a significant threat. It is also believed that the species is negatively affected by the loss of semi-natural grassland habitats and the clearing of avenues. Monitoring of the population of the species is ongoing. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia. Conservation of the species requires the preservation of large, hollow trees by means of forest management and the cessation of logging during the breeding season.
Literatūras saraksts
