Morfoloģija un bioloģija. Eiropas lielžokļmelnulis ir 3–5 mm gara, gaišbrūna vabole. Gan pieaugušajām vabolēm (imago), gan to kāpuriem ir iegarens un stipri saplacināts ķermenis. Augšžokļi lieli, izvirzīti uz priekšu un paplašināti, ar izteiktiem zobiņiem uz iekšējās virsmas. Taustekļi īsi, ar īsiem, eliptiskiem posmiem. Acis nelielas. Priekškrūšu vairogs vidū ar vairāk vai mazāk izteiku garenisku rieviņu. Kāpuriem galva stipri paplatināta, bet urogomfas ļoti īsas. Imago dzīvo vairākus mēnešus. Attīstība ilgst 1–2 gadus.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropas centrālajā un D daļā, areāla ziemeļos līdz Zviedrijai un Latvijai, austrumos līdz Turcijai un Krievijas Eiropas daļai (Schawaller 2020). Latvijai tuvākās zināmās atradnes ir Baltkrievijā (Belovežas gāršā) (Alexandrovitch et al. 1996) , Polijā un Gotska Sandēnē Zviedrijā (Schawaller 2020). Nav konstatēta Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Krievijas Eiropas daļas boreālajā zonā. Latvijas reģionālā populācija ir tālākā ZA virzienā un ir izolēta no citu valstu reģionālajām populācijām. Latvijā suga konstatēta relatīvi nesen (Telnov et al. 2020). Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2, potenciālā AOO, ir nedaudz lielāka un iekļauj arī citus vecus priežu meža masīvus uz osiem ZR Kurzemē.
Populācija. Visā izplatības areālā ir sastopama reti un nelielā vai ļoti nelielā skaitā, kas skaidrojams ar biotopa – vecu skujkoku mežu – retumu un sugas specifisko bioloģiju. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām Latvijā nav veikti. Saskaņā ar autora novērojumiem citās valstīs un literatūras datiem piemērotās priedes vai egles kritalās ir sastopami ne vairāk kā 20‒40 pieauguši indivīdi uz 10 dm3 piemērota substrāta. Latvijas reģionālās populācijas lielums provizoriski novērtēts kā <5000 pieaugušu indivīdu. Sugai piemērotas kritalas ir sastopamas reti: no 30 apsekotām priežu kritalām sugas sastopamības apgabalā, tā konstatēta tikai divās.
Biotopi un ekoloģija. Sastopams vecos mežos Eiropas boreālajā zonā, dodot priekšroku skujkokiem; Eiropas D un R daļā suga saistīta arī ar veciem platlapju mežiem. Centrāleiropas pirmatnējo mežu relikta suga sarakstā (Eckelt et al. 2017). Kāpuri un imago apdzīvo vecu, trupošu kritalu, pārsvarā skujkoku, koksni un serdi, pārtiek no trupošas serdes īpašā sadalīšanās stadijā – ar sarkanīgi brūnu trupi –, uzturas šaurajās spraugās starp koksnes gadskārtām, ja tās ir atdalījušās cita no citas, parasti dziļāk koksnē, kur tā ir mitrāka nekā kritalas ārējā daļā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds ir piemērotu biotopu mazināšanās un trūkums visā sugas izplatības areālā, arī Latvijā, kā arī atradņu izolācija, jo sugas dabiskās pārvietošanās spējas ir nelielas. Uzskata, ka suga ir izzudusi agrākā izplatības areāla lielākajā daļā, tādēļ ka mežos un parkveida pļavās ir kļuvis mazāk veco koku un kritalu (Alexander 2009; Eckelt et al. 2017). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO, stipri sadrumstalota Eiropas ZA daļas populācija (tuvākās atradnes ir daudzu simtu kilometru attālumā no Latvijas), neliels apdraudējumu ietekmes apgabalu skaits (1), kā arī nepārtraukti mazinās tās biotopa platība un kvalitāte.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Vienīgā atradne ir dabas liegumā “Ances purvi un meži”. Jāturpina sugas meklēšana citur Latvijā, galvenokārt Kurzemes ZR daļā, un jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, tendencēm un draudiem. Jānodrošina vecu dabisku skujkoku mežu aizsardzība un nepārtrauktība, tostarp to hidroloģiskā režīma saglabāšana. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie procesi. Mežā jāsaglabā kritalas, tās nedrīkst sadalīt, jo sugai ir svarīgs mikroklimats kritalā.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Juglar-horned beetle – Prostomis mandibularis. It is distributed mainly in the southern and central parts of Europe, in the north up to Sweden and Latvia, in the east to Turkey and the European part of Russia (Schawaller 2020). The nearest localities to Latvia are in Belarus (Białowieża Forest) (Alexandrovitch et al. 1996), Poland and Gotska Sandön island in Sweden (Schawaller 2020). The Latvian regional population is the furthermost in the northeast of the range and is isolated from other regional populations. In Latvia, P. mandibularis is only known from the “Ances purvi und meži” Nature Reserve (Telnov et al. 2020). Not enough data are available to calculate the EOO. The AOO is 4 km2, but the potential AOO is likely slightly larger. Usually not more than 20 to 40 adult individuals are found per 10 dm3 of suitable substrate. In Latvia, studies on the size, status and trend of the regional population have not been carried out. It inhabits old-growth forests preferring conifers in the boreal zone; in the southern and western parts of Europe the species is also associated with old-growth broadleaved forests. It inhabits the core of fallen old, decaying trunks. The main threats are the reduction and a lack of suitable habitats, as well as fragmentation and isolation of the subpopulations, since the dispersal abilities of P. mandibularis are limited. It is not on the lists of protected species of EU importance and is not protected in Latvia. It must be included on the list of protected species in Latvia as a species for which micro-reserves can be established. It is necessary to continue studies and search for this species in Latvia, especially in the northwest of Kurzeme. It is assessed as Endangered (EN) due to the small AOO, highly fragmented regional population, the very low number of locations (1), and the continued decline in habitat area and quality. To preserve the regional population, it is required to protect old-growth coniferous forests ensuring their continuity and stability of the hydrological regime. The size and trends of the regional population need to be studied, and threats identified.
Literatūras saraksts
