Morfoloģija un bioloģija. Eiropas ūdele ir neliels plēsējs ar 20–36 cm garu un slaidu ķermeni, vidēji garu asti un īsām kājām. Tēviņu svars 650–1000 g, mātīšu – 500–600 g. Ausis īsas un platas. Amfibionts dzīvnieks – uzturas gan uz sauszemes, gan ūdenī, kur labi peld un nirst. Kāju pirkstus saista peldplēve. Pēdu spilventiņi gandrīz kaili, nagi samērā gari. Apmatojums īss, biezs un ūdensnecaurlaidīgs, tā krāsojums rūsganbrūns vai tumšbrūns ar nedaudz gaišāku pavēderi. Ap muti balta josla, kas krasi norobežota no tumšās galvas. Izskata ziņā līdzīga Amerikas ūdelei Neogale vison un seskam Mustela putorius (Tauriņš 1982; Larivière, Jennings 2009). Dzīvo pa vienai vai īslaicīgās ģimenēs (mātītes ar mazuļiem). Riesta sezona ir martā un aprīlī, kad tēviņi aktīvi meklē mātītes un iesaistās riesta cīņās. Mazuļi piedzimst maija beigās vai jūnija sākumā. Metienā 4–5 mazuļi, kas piedzimst akli un bezpalīdzīgi, sver 7–15 g. Acis atveras apmēram pēc mēneša, līdz tam barojas, tikai zīžot pienu. Jaunie dzīvnieki kļūt patstāvīgi rudenī un dzimumgatavību sasniedz nepilna gada vecumā. Vidējais dzīves ilgums savvaļā ir trīs gadi (Tauriņš 1982; Remm et al. 2015).
Izplatība. Līdz 19. gs. bija plaši izplatīta suga lielākajā daļā Eiropas, taču pēdējos apmēram 150 gados areāls ir samazinājies par 97%. Sākotnēji sugas izzušana novērota Centrāleiropā, bet 20. gs. 70.–90. gados tā izzuda arī Somijā un Baltijas valstīs. No dabiskā izplatības areāla ir saglabājušās vien nelielas un izolētas populācijas trijos apgabalos: Krievijā, Donavas deltā Rumānijā un Ukrainā, kā arī Spānijas Z daļā un Francijas DR daļā. Suga ir reintroducēta Hījumā salā Igaunijā, Kunaširas salā Krievijas Tālajos Austrumos un Lejassaksijā, Vācijā (Maran 2007; Maran et al. 2016; Harrington et al. 2018). Latvijā bijusi sastopama visā valsts teritorijā, bet sastopamība atšķīrusies pa reģioniem (Tauriņš 1982; Ozoliņš, Pilāts 1995). Pēdējā pierādītā konstatēšanas reize Latvijā bija 1993. gadā, kad ūdele tika nomedīta Bejas apkārtnē, Alūksnes novadā (Ozoliņš, Pilāts 1995).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Līdz ar ievērojamo sugas areāla sarukumu arī populācijas lielums kopš 20. gs. sākuma ir samazinājies par 90%, un tagad savvaļā ir mazāk nekā 5000 indivīdu (Harrington et al. 2018; Croose et al. 2023). Par Latvijas reģionālās populācijas kādreizējo lielumu datu nav. Žurnālā “Mednieks un Makšķernieks” ir norādīts, ka “ūdeļu ir maz” (Zītars 1940). Iespējams, 1940. gadu sākumā populācijas lielums ir bijis daži simti pieaugušo indivīdu (salīdzinājumam – norādītais caunu skaits tajā laikā ir 1100 indivīdi).
Biotopi un ekoloģija. Ekoloģiski prasīga suga. Apdzīvo galvenokārt strautu, mazu līdz vidēji lielu upju ar strauju tecējumu krastus ar blīvu veģetāciju mežainā apvidū. Bezledus sezonā var apdzīvot arī ezerus un to krastus. Medī gan piekrastes zonās, gan ūdenī – abiniekus, vēžus, zivis, sīkos zīdītājus, kukaiņus un putnus. Ēdienkarte atkarīga no barības objektu pieejamības un sezonas. Abiniekus un sīkos zīdītājus medī galvenokārt rudenī un ziemā, zivis un vēžus – vasarā. Dzīves iecirkņa lielums atkarīgs no barības pieejamības – parasti tas iekļauj dažu līdz 10 km garu ūdenstilpes posmu ar līdz 100 m platu piekrastes joslu. Ūdenstilpju krastos starp saknēm, citu dzīvnieku vai pašu izraktās alās ierīko migas, ko izklāj ar mīkstu materiālu – barības atliekām, sūnām vai sausu zāli. Vienam indivīdam var būt vairākas migas (Tauriņš 1982; Remm et al. 2015; Maran et al. 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. Kamēr suga vēl bija bieži sastopama, kažokādu ieguvei tā tika medīta visā areālā. 20. gs. pirmajā pusē Padomju Savienībā ik gadus tika nomedīti 40 000–60 000 indivīdu (Maran, Henttonen 1995). Latvijā bijusi medījama suga līdz 1977. gadam, taču nav datu par medību apjomiem.
Apdraudējums. Sugas indivīdu skaita un izplatības mazināšanos, visticamāk, izraisīja vairāku faktoru mijiedarbība. Galvenie no tiem ir dzīvotņu zudums, pārmērīga medību slodze un invazīvās sugas – Amerikas ūdeles – ietekme. Papildu apdraudējumu vismaz vietējā līmeni ir radījusi arī barības bāzes mazināšanās, vides piesārņojums, hibridizācija, bojāeja uz ceļiem, slimības un sekundāra saindēšanās (Maran 2007; Maran et al. 2016). Latvijā sugas izzušanas cēloņi, visticamāk, bija dzīvotņu degradācija mazo upju pārveidošana meliorācijas dēļ, konkurējošās un ekoloģiski plastiskākās sugas Amerikas ūdeles ieviešanās, sākot ar 20. gs. 40. gadiem, kā arī nozīmīga barības objekta – platspīļu vēža Astacus astacus – populācijas sarukums (Pilāts 2000).
Aizsardzība. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, jo teorētiski ir iespējama atsevišķu indivīdu ieklīšana no Igaunijā reintroducētās populācijas. Taču sugas atgriešana Latvijas dabā praktiski nav iespējama, jo sekmīga reintrodukcija var notikt tikai vietās, kur ir izskausta Amerikas ūdele (Maran 2007). Līdz ar to pašlaik nav nepieciešami papildu sugas izpētes un aizsardzības pasākumi.
Autors: Valdis Pilāts.
Summary. European mink − Mustela lutreola. In the 19th century and the first half of the 20th century, it was relatively rare and unevenly distributed throughout Latvia. It was hunted at that time, but there are no data on the quantities hunted. In the second half of the 20th century, the population declined in Latvia. The species disappeared from the entire eastern Baltic Sea region in the 1970s-1990s. The last record of the species in Latvia was in 1993 as a hunted individual. Therefore, the species is assessed as Regionally Extinct (RE). The causes of extinction of the species in Latvia are probably the same as in most of its range: habitat (especially of small rivers) degradation due to drainage, the arrival of invasive, competing, more ecologically adaptable species – Neogale vison – from the 1940s onwards, and the decline in the population of an important prey species – the European crayfish Astacus astacus. Since the habitats suitable for the species have now been occupied by an alien species – N. vison – it is virtually impossible for the native mink to return to Latvia, either naturally or by reintroduction. However, the species should be included in the list of specially protected species in Latvia, as the arrival of individuals from the population reintroduced in Estonia is theoretically possible.
Literatūras saraksts
