Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–40 (60) cm augsts bezhlorofila parazītaugs, parazitē galvenokārt uz kalnu briežsaknes Seseli libanotis (L.) W. D. J. Koch. Stublājs stāvs, sulīgs, blīvi klāts dziedzermatiņiem. Saknes reducētas. Lapas plēkšņveidīgas, eliptiskas vai eliptiskas līdz lancetiskas. Ziedkopa – skara. Pie katra zieda smaila seglapa. Vainags divlūpains, gaišdzeltens vai brūndzeltens, bieži purpursarkanā tonējumā, izliekts, klāts dziedzermatiņiem, 1,5–2 cm garš. Augšlūpas mugura vienmērīgi liekta vai vidū taisna ar liekumu pie pamata un galā. Drīksna dzeltenīga. Auglis – iegarena pogaļa. Zied jūlijā un augustā (Priedītis 2014; eFloras.org 2022).
Izplatība. Areāls aptver Centrāl- un Austrumeiropu, Kaukāzu un Rietumāziju gandrīz līdz Baikālam. Suga ar disjunktu areālu, visā areālā atradnes ir salveida. No Baltijas valstīm līdz šim bija droši zināma tikai Igaunijā. Citas tuvākās atradnes – Baltkrievijā (ļoti reti), nedaudz atradņu Polijā un Krievijas R daļā. Parazitē uz Apiaceae Lindl. dzimtas augiem (briežsaknēm Libanotis, rūgtdillēm Peucedanum, latvāņiem Heracleum, gārsām Aegopodium u. c.) (Kreutz 1995; Bojnanský, Fargašová 2007). Igaunijā suga pirmo reizi atrasta 2012. gadā Endlas dabas rezervātā (Kukk et al. 2020). Latvija atrodas sugas areāla ZR malā (Viljasoo et al. 1996). Latvijā O. libanotidis Rupr. (O. alsatica) bija konstatēta Tukumā (Heugel, 1852, Wiedemann, Weber, 1852, Fleischer, 1853) (Табака 1977) un Salaspils apkārtnē 1875. gadā uz meža zirdzenes Angelica sylvestris (Табака 1987; Viljasoo et al. 1996). 2022. gadā suga konstatēta starp Oksli un Līgciemu (uz Z no Kandavas). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācija. Vienīgajā zināmajā atradnē populācija ir neliela (30–40 indivīdi).
Dzīvotnes un ekoloģija. Eiropā suga galvenokārt sastopama zālājos skābās un pusskābās augsnēs, kas robežojas ar skrajiem ozolu un sausiem priežu mežiem, mežmalās u. c. (Piwowarczyk et al. 2009). Latvijas vienīgajā atradnē suga aug aramzemju vidū nenoartā “salā” pie izstrādāta, aizaugoša grants karjera, kura malās ir kaļķaini zālāju fragmenti ar mežmalu veģetāciju. Apkārtnē dabisko zālāju vairs nav, tikai nelieli fragmenti laukmalās. Augu sabiedrība: kalnu briežsakne, birztalas nārbulis Melampyrum nemorosum, asinssārtā gandrene Geranium sanguineum, pļavas auzene Festuca pratensis, parastā raudene Origanum vulgare, savvaļas burkāns Daucus carota, smiltāja ciesa Calamagrostis epigeios. Latvijas augtene atbilst sausas, kaļķainas, barības vielām nabadzīgas sugas augtenes raksturojumam, kas minēts citā avotā (Axmanová 2022a, b, c).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, nepiemērota apsaimniekošana, kā arī zemes lietojuma veida maiņa.
Aizsardzība. Vienīgā sugas atradne atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Taksonomiski neskaidra suga, nepieciešami taksonomiskie pētījumi par Orobanche L. ģints sugām Latvijā (O. alsatica Kirschl. un O. bartlingii Griseb.), to izplatību un populācijas lielumu. O bartlingii un O. alsatica ir morfoloģiski grūti atšķiramas, atsevišķās valstīs sugas tiek apvienotas O. alsatica agg. Kā atsevišķu sugu O. bartlingii Griseb. izdala Vācijā, Francijā, Austrijā, Igaunijā, Ukrainā un Centrālāzijā (Piwowarczyk et al. 2009). Eiropā O. bartlingii parazitē uz kalnu briežsaknes, savukārt O. alsatica – uz briežu rūgtdilles Peucedanum cervaria un Elzasas rūgtdilles P. alsaticum (Kreutz 1995), Igaunijā O. alsatica konstatēta uz meža zirdzenes. Polijā O. bartlingii parazitē galvenokārt uz Pireneju briežsaknes Libanotis pyrenaica, reti uz noragu Pimpinella L. un zirdzeņu Angelica L. ģints sugām (Piwowarczyk et al. 2009). Jāprecizē sugas populācijas lielums, izplatības dinamika, jānoskaidro sugu ietekmējošie faktori. Jānodrošina sugai piemēroto dzīvotņu saglabāšana. Ieteicams iekļaut sugu aizsargājamo sugu sarakstā un nodrošināt sugas populācijas monitoringu.
Autores: Dana Krasnopoļska*, Agnese Priede.
Summary. Alsace broomrape – Orobanche alsatica. In Latvia, it occurs on the north-western border of its range. It parasitizes on plants of the Apiaceae Lindl. family (Libanotis, Peucedanum, Heracleum, Aegopodium, etc.). In Latvia, O. libanotidis Rupr. (O. alsatica) was found near Tukums in the mid-20th century and near Salaspils in 1875 on Angelica sylvestris. In 2022, the species was found near Kandava. Both the AOO and the EOO are 4 km2. The population in the only known locality is small: 30–40 individuals, growing in a preserved semi-natural “island” located among arable lands, next to a gravel quarry, with fragments of calcareous grasslands and forest-edge vegetation. There are no longer any natural grasslands in the surrounding area, only small fragments on the edges of fields. The species is threatened by the cessation of grassland management, inappropriate management, and changes in land use. The only locality is situated outside protected areas. This is a taxonomically unclear species; taxonomic studies are needed on the genus Orobanche L. in Latvia (O. alsatica and O. bartlingii), their distribution and population size. The distribution, population size and threats should be clarified. The conservation of suitable habitats should be ensured. It is recommended to include the species on the list of protected species of Latvia and to ensure monitoring of the species.
Literatūras saraksts
