Morfoloģija un bioloģija. Ēnainās jumtenes cepurīte ir 3–6 cm plata, sākumā zvanveida, vēlāk izliekta, tumši brūna, samtaina, sausa, ar pauguru un radiālu dzīslu rakstu. Mīkstums balts, plāns, ar skābenu smaržu un vāju rutku garšu. Lapiņas sākumā baltas, vēlāk gaiši sārtas, brīvas, šķautnēs melni pārslainas. Kātiņš 3–6 cm garš, 0,5–1,0 cm diametrā, balts līdz gaiši brūns, ar sīkām, brūnām zvīņām, bez gredzena vai maksts. Sporas gludas, ovālas, bezkrāsainas, birumrakstā sārtas, 5–7 x 4–6 μm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi parasti pa vienam veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā, vietām Āfrikā (GBIF 2024). Eiropā novērota diezgan bieži mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatēta Vidzemē, Siguldas apkārtnē (Pučko 1954). Mūsdienās zināmas 20 atradnes dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 30 614 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 80 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav datu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs. Eiropā konstatēta uz atmirušas (galvenokārt dižskābaržu, bērzu, apšu) koksnes lapu koku mežos (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama dažādos lapu koku mežos, kā arī parkos un dižskābaržu stādījumos uz lapu koku, galvenokārt ozolu un dižskābaržu, celmiem un kritalām.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums – atmirušas lapu koku koksnes izvākšana mežos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai neliela reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Apmēram puse atradņu atrodas ĪADT – Gaujas, Ķemeru un Slīteres nacionālajos parkos, Moricsalas dabas rezervātā, dabas parkā “Talsu pauguraine” un aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Sugas aizsardzībai jāsaglabā atmirusi lapu koku koksne mežos. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Velvet shield – Pluteus umbrosus. Found in Europe, North America, Asia, and parts of Africa. It is rather common in temperate and hemiboreal zones in Europe, but rare in Latvia; with currently 20 known localities in various regions of the country. The EOO is 30,614 km2, and the AOO – 80 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies; insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 1,000. It is a wood saprotroph. In Europe, it is found in deciduous forests on dead wood (mainly beech, birch, aspen). In Latvia, it occurs in various deciduous forests, as well as in parks and beech plantations, on stumps and logs of deciduous trees, mainly oaks and beeches. The main threat is the removal of dead wood in deciduous forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a small regional population. It is a protected species in Latvia; the legal status needs to be maintained. About half of the localities are in protected nature areas, e.g. the Gauja, Slītere and Ķemeri National Parks, the Moricsala Strict Nature Reserve, the “Talsu pauguraine” Nature Park, and the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area. The conservation of the species requires the preservation of dead deciduous wood in deciduous forests. Research is needed on the size, distribution and trends, life cycle and ecology of the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
