Morfoloģija un bioloģija. Flora bruņublakts ir 5,8–7,2 mm gara. No līdzīgās plecainās bruņublakts Phimodera humeralis atšķiras ar gūžu formu (tā ir noapaļota, bez nosmailota gala) un priekškrūšu vairoga priekšējo malu izliekuma formu (Dusoulier, Lupoli 2010; Lis et al. 2012; Lupoli, Dusoulier 2015). Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abiem spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem. Pārziemo imago. Aktīvais periods ir no maija līdz jūnijam, kad tās var novērot uz zemes zem barības augu, piemēram, iesirmās kāpsmildzenes Corynephorus canescens, lapām vai pie to saknēm (Dusoulier, Lupoli 2010; Lis et al. 2012; Lupoli, Dusoulier 2015).
Izplatība. Suga izplatīta Palearktikā – plašā joslā no Francijas līdz pat Mongolijai, taču visur reti sastopama (Aukema, Rieger 2006; GBIF 2022). Uz ziemeļiem no Latvijas nav sastopama. Tā kā sugu Latvijā ir konstatējis jau G. Flors 19. gs. vidū, var uzskatīt, ka Latvija atrodas sugas pamatareālā, nevis uz tā Z robežas un tā nav nesena ienācēja Latvijas faunā. Mūsdienās ir zināmas divas atradnes – 2021. gadā suga atrasta Pierīgā dzelzceļa malā starp Dārziņu un Doles staciju, kā arī dzelzceļa malā pie Krievupes stacijas. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2, potenciālā AOO, ņemot vērā to, ka sugai ir nepieciešami smilšaini zālāji, eksperta vērtējumā, ir mazāka nekā 500 km2, jo šādi biotopi Latvijā sastopami reti.
Populācija Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti ne Latvijā, ne citur. Zināmās atradnes ir skaitliski nelielas, taču sugai ir slēpts dzīvesveids un tādēļ tā ir grūti konstatējama.
Biotopi un ekoloģija. Suga ir saistīta ar sausiem, atklātiem smilšainiem zālājiem. Literatūrā tiek minēta saistība ar iesirmo kāpsmildzeni, kā arī ziemas žultzālīti Scleranthus perennis (Dusoulier, Lupoli 2010; Lis et al. 2012; Lupoli, Dusoulier 2015). Latvijā suga līdz šim ir konstatēta sausos iekšzemes smiltāju zālājos, tostarp vienā atradnē (Krievupē) arī ar iesirmo kāpsmildzeni. Līdzīgi biotopi sastopami arī jūras piekrastē, piemēram, pelēkajās kāpās, taču tiešā jūras tuvumā suga pagaidām nav konstatēta un arī citās valstīs atradnēm ir vairāk kontinentāls raksturs. Latvijā abās vietās suga konstatēta nelielos sausos smilšainos laukumiņos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav mērķtiecīgi pētīts. Abas sugas atradnes konstatētas tiešā dzelzceļa līniju tuvumā (ne tālāk kā 30 m). Tas, iespējams, ļāvis šīm atradnēm izveidoties, jo noteikta platuma josla gar dzelzceļa līniju tiek uzturēta atklāta, bez lielākiem kokiem un krūmiem. Tomēr ir risks, ka dzelzceļa līniju uzturēšanas darbu rezultātā kāda no atradnēm var tikt nejauši nelabvēlīgi ietekmēta vai pat iznīcināta. Dzelzceļa malu biotopiem ir arī uguns risks – īpaši pavasaros, kūlas dedzināšanas laikā. Tas īpaši attiecināms uz Doles-Dārziņu atradni, jo apkārtnē regulāri novērojama zāles degšana nelielā platībā (U. Piterāns, nepubl. dati). Trūkst informācijas, sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Esošo sugas atradņu tieša aizsardzība un apsaimniekošana var izrādīties grūti nodrošināma, jo tās atrodas tiešā valsts nozīmes dzelzceļa infrastruktūras tuvumā. Suga jāpēta tās atradnēs, jāturpina arī tās meklēšana potenciāli piemērotos biotopos, lai novērtētu apakšpopulāciju lielumu, izplatību, ekoloģiju un vitalitāti.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Shield-backed bug – Phimodera flori. A Palaearctic species. The distribution range stretches from France to Mongolia. The species is rare throughout its range (Aukema, Rieger 2006; GBIF 2022). Latvia is located at the northern distribution extent of P. flori. The species was first documented in Latvia in the 19th century. Two localities are currently known near Riga. There is not enough data available to calculate the EOO of the species. The AOO is 8 km2, but the potential AOO is below the threshold of 500 km2 since the habitat is rare in Latvia. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population of species have not been carried out. The known subpopulations are quantitatively small, but the species is difficult to detect due to its cryptic lifestyle and appearance. The species, also in Latvia, is bound to dry, open, sandy grasslands. Threats have not been specifically studied in Latvia. Both known sites are in the immediate vicinity of railways (up to 30 m distance). Railway maintenance provides suitable open, xeric habitats for the species. However, there is also a risk that both sites could be destroyed by large-scale maintenance works. Dry habitats near railways are also at risk of fire, especially in spring. The species is assessed as Data Deficient (DD) since the main threat is unknown. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. All known sites are outside protected areas. It is necessary to study the species in its localities and search for it in potentially suitable habitats to clarify the size, distribution, ecology and vitality.
Literatūras saraksts
