Morfoloģija un bioloģija. Par meža pīli mazāka, strupa pīle ar lielu, apaļu galvu, paīsu kaklu un kontrastainu apspalvojumu. Spārni tumši ar baltiem laukumiem, vēders balts, muguras lejasdaļa un aste melna. Tēviņam riesta tērpā galva melni zaļa ar baltu, apaļu laukumu starp aci un knābi. Mātītei galva brūna, ķermenis pelēks. Barojas ar ūdens bezmugurkaulniekiem. Ligzdo koku dobumos, kas var atrasties tālu no ūdens. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Tēviņi tajā laikā dodas uz spalvu maiņas vietām. Dējumā 5–11 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Latvijā ligzdo, maina spalvas, caurceļo un ziemo (LOB 1999). Gaigalas, kas aizceļo no Latvijas, pārziemo Rietumeiropā.
Izplatība. Plašs, cirkumpolārs ligzdošanas areāls – iekļauj Kanādu, Eirāzijā plašā zonā sniedzas no Eiropas centrālās daļas līdz pat Kamčatkas pussalai. Ziemošanas areāls uz dienvidiem (Eiropā – arī uz rietumiem) no ligzdošanas areāla, bet daļēji ar to pārklājas (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā nedaudz pieaugusi, paplašinoties uz dienvidiem un dienvidrietumiem (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu būtiski palielinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 6484 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 82 342 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2018). Eiropas populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu atzītu par apdraudētu. Baltkrievijā un Krievijas Eiropas daļā ligzdojošā populācija ir stabila, Igaunijā – īstermiņā stabila, ilgtermiņā – augoša, Lietuvā populācija aug (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 1300–15 000 pāru (2600–30 000 pieaugušu indivīdu). Īstermiņā populācija ir stabila, populācijas ilgtermiņa tendence nav zināma (Ķerus u. c. 2021), tomēr, pārrēķinot populācijas pārmaiņas uz triju paaudžu periodu, vērojams samazinājums par 12%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas periodā apdzīvo mežu ieskautas upes, vecupes, ezerus, zivju dīķus (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 7,1 gads (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga nelimitēti medījama no 20. augusta līdz 15. decembrim. No 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 88,8 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas ligzdojošajai populācijai. Ziemošanas vietās galvenie draudi ir iespējamas naftas noplūdes un saindēta barība, ko putni uzņem, barojoties kanalizācijas noplūdes vietās. Suga tiek medīta, bet medību ietekme Eiropā kopumā nav zināma. Mežsaimniecība noplicina ligzdošanas dzīvotnes (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” gaigala ir viena no izveidošanas mērķsugām 38 ĪADT. Ligzdojošo gaigalu aizsardzībai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Lai saglabātu sugas ligzdošanas dzīvotni, ir svarīgi saglabāt mežā kokus ar lieliem dobumiem.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Common Goldeneye − Bucephala clangula. In Latvia, the distribution increased considerably between 1980–1984 and 2000–2004, while no considerable change in distribution occurred between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 6,484 km2, the EOO – 82,342 km2. The breeding population is estimated at 1,300–15,000 pairs (2,600–30,000 adult individuals). The population is stable in the short term; the long-term trend is unknown, but a 12% decrease is observed when the population change is calculated over three generations. During the breeding season, the species inhabits rivers in the forests, oxbows, lakes and fish ponds. At wintering sites, the main threats are potential oil spills and poisoned food that is ingested while foraging around sewage spills. The species is hunted, but the impact of hunting in Europe as a whole is unknown. Forestry depletes breeding habitats. Monitoring of the population is ongoing. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia. It is important to maintain trees with large cavities in the forest to conserve the breeding habitat of the species.
Literatūras saraksts
