Morfoloģija un bioloģija. Gaiļbiksīšu sīkraibeņa spārnu plētums tēviņiem ir 29–31 mm, mātītēm 31–34 mm. Spārnu virspuse sarkanbrūna ar tumšu rakstu, apakšpuse brūna ar sarkaniem, pakaļspārni arī ar baltiem plankumiem. Spārnu raksts tēviņiem un mātītēm maz atšķiras. Tauriņi ir aktīvi dienā, barojas ar ziedu nektāru. Lido maija beigās un jūnijā. Gadā attīstās viena paaudze (areāla D daļā – divas). Kāpuru barības augi – dažādu sugu prīmulas Primula spp., galvenokārt gaiļbiksīte P. veris (Haahtela et al. 2011). Mātītes dēj 1–2 olas barības auga lapu apakšpusē. Kāpuri ir gaišbrūni ar tumšu svītru uz muguras un īsiem tumšiem matiņiem; tie izšķiļas pēc divām nedēļām, attīstās no jūnija līdz augustam. Pārziemo kūniņa.
Izplatība. Rietumpalearktikas suga. Plaši izplatīta suga Rietumeiropā, sastopama no Pireneju pussalas (Spānijas) un Britu salām (Apvienotās Karalistes) līdz Balkāniem un Urāliem. Eiropas Z daļā sugas izplatība ir sadrumstalota, un tā sastopama reti. Suga konstatēta Zviedrijas D daļā, kā arī Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Krievijā (Сушко и др. 2008; Ivinskis, Rimšaitė 2018; Синев 2019; Jürivete, Õunap 2020). Latvija atrodas sugas areāla Z perifērijā (Savenkov, Šulcs 2010). Pašlaik ir atrasta tikai valsts R daļā, teritorijā no Kandavas līdz Šlīterei (Savenkov, Šulcs 2010). 19. gs. literatūrā minēta atradne valsts centrālajā daļā (Lienig 1846). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 1649 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 80 km².
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti. Nav ziņu par masveida savairošanās gadījumiem.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo klajus biotopus – mežmalas, meža pļavas, ceļmalas u. c. – pārsvarā kaļķainās augsnēs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud tās biotopu aizaugšana, intensīva apsaimniekošana, pārveidošana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir mazs EOO un AOO, tā ir izzudusi no vairākām atradnēm, kā arī nepārtraukti mazinās tai piemērotu biotopu platība un Latvijas reģionālā populācija ir sadrumstalota.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzībai jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Galvenās atradnes atrodas ĪADT – dabas liegumā “Čužu purvs” un Slīteres Nacionālajā parkā. Sugas zināmās atradnes jāaizsargā, saglabājot un atjaunojot biotopus, kuros optimālā daudzumā sastopams barības augs gaiļbiksīte. Pasākumi iekļauj pļavu, mežmalu, ceļmalu ekstensīvu apsaimniekošanu (nepieļaujot pārkrūmošanos un arī pārāk intensīvu pļaušanu). Lai plānotu sugas turpmāko aizsardzību, ir jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Duke of Burgundy – Hamearis lucina. A western Palearctic species, widespread in a western Europe from the Iberian Peninsula and the British Isles to the Balkans and the Urals. It has a fragmented distribution and is rare in Northern Europe. The species has been recorded in southern Sweden, as well as in Latvia’s neighboring countries (Сушко и др. 2008; Ivinskis, Rimšaitė 2018; Синев 2019; Jürivete, Õunap 2020). Latvia is located at the northern periphery of the species’ range (Savenkov, Šulcs 2010). It is currently found only in the western part of the country. One locality in central Latvia is mentioned in the 19th century literature (Lienig 1846). The EOO is 1,649 km², and the AOO – 80 km². No quantitative studies of regional population size and changes have been conducted in Latvia. It occurs in open habitats – forest edges, forest grasslands, roadsides, etc., usually on calcareous soils. The species is threatened by overgrowth, too intensive management and conversion of its habitats. It is assessed as Endangered (EN) due to the small EOO and AOO, its extinction from several localities and the continuous loss of suitable habitats and the severely fragmented regional population. A protected species in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. The most important localities are situated in the protected nature areas – the “Čužu purvs” Nature Reserve and the Slītere National Park. Conservation of the species requires a focus on preserving known localities – maintaining and restoring habitats where the host plant Primula veris occurs in optimal abundance. Measures include extensive management of grasslands, forest margins and roadsides (prevent overgrowth and too intensive mowing). Further conservation planning of the species requires research on the size, distribution and trends of the regional population, as well as on threat factors.
Literatūras saraksts
