Morfoloģija un bioloģija. Gaišās dižzobes augļķermeni veido neregulāra pusloka formas, pakāpienveida cepurītes, kas piestiprinās pie substrāta ar vienu pusi. Atsevišķas cepurītes 3–8 cm platas, augšpuse nelīdzena, graudaini mezglaina, krēmkrāsas līdz oranžbrūna vecumā; ar izkliedētām adatiņām malas tuvumā, mala var būt ielocīta. Cepurītes apakšpuse blīvi noklāta ar slaidām 5–10 (15) mm garām adatiņām ar nosmailotiem galiem, gaišā laškrāsā jauniem, sarkanbrūnā – veciem un izkaltušiem eksemplāriem. Reizēm adatiņas veidojas uzreiz uz substrāta, bez cepurītēm. Audi iekšpusē sausi, krēmkrāsas, biezi, ar patīkamu smaržu un maigu garšu. Sporas ieapaļas, gludas, bezkrāsainas, 3,5–4,3 x 2,8–3,3 µm (Koski-Kotiranta, Niemelä 1988). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, veidojas rudenī.
Izplatība. Suga reti sastopama Eiropā un Āzijā, kā arī Ziemeļamerikā. Eiropā galvenokārt nemorālajā zonā. Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 2019. gadā Latgalē, Lūznavas apkārtnē, vēlāk arī Kurzemē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Reģionālā populācija ir ļoti maza un ierobežota, līdzšinējie atradumi liecina par tās sadrumstalotību. Pieaugušo indivīdu skaits visticamāk nepārsniedz desmit.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz lielu lapu koku stumbriem, celmiem, kritalām, var būt uz malkas, lapu koku un jauktos mežos un parkos. Parasti aug uz vītoliem, bērziem, ozoliem, dižskābaržiem. Latvijā konstatēta uz apses nelielas apdzīvotas vietas malā, kā arī uz kritalas un celma izcirtuma malā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud tai nepieciešamā substrāta – vecu lapu koku koksnes – izvākšana no meža un tās trūkums piemērotos biotopos. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss tai nav jānosaka. Neviena no zināmajām atradnēm neatrodas ĪADT. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar vecu lapu koku saglabāšanu vismaz daļā mežu, arī saimniecisko, kā arī ar vecu koku saglabāšanu parkos. Sākotnēji jāsaglabā koki, uz kuriem sēne aug, taču jābūt arī pietiekamam daudzumam vecu lapu koku, lai sēne varētu turpināt augt pēc konkrētā substrāta noārdīšanās. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Tiered tooth – Hericium cirrhatum. It is rare in Europe, Asia, and North America. In Europe, mainly found in the nemoral zone, but very rare in Latvia. The EOO is 8 km2, and the AOO – 8 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The population is small and fragmented. The number of mature individuals is probably below ten. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows on the trunks of large deciduous trees, most frequently on willows, birches, oaks, and beeches. In Latvia, it has been found on aspen near a small settlement and on trunks and stumps at the edge of a clear-cut. The species is threatened by the removal of old deciduous wood from forests, and the lack of suitable habitats. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its very small regional population. It is not protected in Latvia, and the legal status does not need to be changed. None of the known localities are in protected nature areas. The conservation measures mainly relate to the preservation of old deciduous trees in at least part of the forests, and to the preservation of old trees in parks. Trees on which the species is growing should be preserved, and also enough old deciduous trees should be preserved on which the species will be able to grow after the current substrate decay. Research is needed on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
