Morfoloģija un bioloģija. Parastā šņibīša lielumā. Pavasarī galva un tumši punktotā krūšu josla pelēki rūsgana, mugurpuse melngani rūsgani raibumota ar platām gaišām spalvu malām. Vasarā galva, krūtis un ķermeņa virspuse kļūst spilgtāk rūsganas. Vēders balts (Svensons u. c. 2021). Migrācijas laikā veido nelielus bariņus. Pārtiek galvenokārt no dažādiem sīkiem bezmugurkaulniekiem – gliemjiem, tārpiem, vēžveidīgajiem un kukaiņiem (BirdLife International 2021). Latvijā regulāri caurceļo rudenī un pavasarī (ievērojami mazākā skaitā nekā rudenī) (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls arktiskajā zonā Ziemeļamerikā, Grenlandē un Eirāzijā. Ziemo Klusā, Atlantijas un Indijas okeāna piekrastē (BirdLife International 2016). Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 232 km2 sastopamības apgabals (EOO) – 53 729 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2016). Eiropā (Grenlandē un Svalbārā) ligzdojošā populācija stabila. Ziemojošā populācija pieaug (BirdLife International 2021). Latviju caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tas ir mazāks nekā 250 pieaugušu indivīdu. Populācijas pārmaiņu tendence arī nav zināma.
Biotopi un ekoloģija. Caurceļošanas laikā sastopams jūras krastā. Paaudzes ilgums: 6,4 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Suga ir jutīga pret traucējumu pludmalēs. Tā ir jutīga arī pret putnu gripas vīrusu, tāpēc sugu var apdraudēt slimības uzliesmojumi. Ligzdošanas dzīvotnes platība var mazināties klimata pārmaiņu ietekmē (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Gaišais šņibītis nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču vairākās no šīm teritorijām caurceļošanas laikā ir sastopams. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Sanderling − Calidris alba. The AOO of the population migrating through Latvia is 232 km2, the EOO – 53,729 km2. The size of the migrating population is unknown, but it is suspected to be less than 250 adult individuals. The trend of population change is also unknown. The species can be found on the seashore during migration. The species is sensitive to disturbance on the coast. The species is also susceptible to the avian influenza virus, therefore, it may be vulnerable to future outbreaks of this disease. The area of the breeding habitat may be reduced due to climate change. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia.
Literatūras saraksts
