Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 3–12 cm augsts lakstaugs, aug pa vienam vai veido nelielu ceru. Stublāji tievi, stāvi. Lapas rozetē, pavedienveidīgas, agri sakalst. Stublāja galā galviņveida ziedkopa ar 5–10 ziediem, sākotnēji zaļgana, vēlāk kļūst sarkanbrūna. Pie ziedkopas pamata divas lineāras seglapas, garākā no tām pārsniedz ziedkopu. Auglis – tumšbrūna pogaļa ar īsu, smailu knābīti, manāmi īsāka nekā īlensmailās apziedņa lapas. Zied no jūnija līdz septembrim (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 0,1–1 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama pārsvarā Eiropas centrālajā, R un D daļā, mazāk A daļā; konstatēta arī Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Āfrikā, Austrālijā un Jaunzēlandē (Kral 1966; Discover Life 2023; GBIF 2024). Baltijas valstīs suga sastopama ļoti reti, tikai Latvijā un Lietuvā (Kukk et al. 2003). Atradnes Latvijā atrodas ārpus pamatareāla. Latvija atrodas sugas areāla ZA malā (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Tā konstatēta ļoti reti, jūras piekrastē un tās tuvumā (Ziemupe, Ādaži). Sastopamības apgabals (EOO) ir 3126 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2.
Populācija. Datu par populācijas lielumu valstī nav. Vienā atradnē suga konstatēta 2 m2 platībā, citā vietā – uzskaitīti pieci indivīdi.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug vietās, kur ir pietiekams mitrums un siltums, – nav konstatēta teritorijās, kur jūlija vidējā temperatūra ir zemāka nekā 17 ℃ (Popiela 2001). Suga galvenokārt sastopama izžūstošās starpkāpu ieplakās, kur ir dabiski svārstīgs gruntsūdens līmenis, un arī mitrās smiltīs, kas ir piemērota vide dīgšanai. Otrs priekšnoteikums sugas attīstībai ir skrajš, zems augājs, kurā nav vai ir pavisam maza starpsugu konkurence. Šādus apstākļus veicina vides faktoru vai cilvēka radīti traucējumi. Suga konstatēta arī sinantropās dzīvotnēs (Eglīte 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, neatbilstoša dzīvotņu apsaimniekošana un aizsardzība. Sugai nelabvēlīgas pārmaiņas notiek dabiskās sukcesijas gaitā mitrās starpkāpu ieplakās, tām aizaugot ar krūmiem un kokiem, kā arī pieaugot antropogēnajai ietekmei (tūrismam, sporta un atpūtas pasākumiem). Iespējams, sugu nelabvēlīgi ietekmē ilgstoši sausuma periodi.
Aizsardzība. Aptuveni 50% atradņu atrodas ĪADT: dabas liegumā “Ziemupe” un aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Suga sastopama ļoti mazās platībās, un pašreizējā aizsardzība nevar garantēt sugas saglabāšanos valstī.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Galvainais donis ir ekoloģiski ļoti jutīga suga. Jāaktualizē dati par sugas atradnēm, lai precizētu aizsardzības pasākumus un plānotu atbilstošu teritorijas apsaimniekošanu, kā arī sugas monitoringu. Sugas pamatdzīvotne ir mitras starpkāpu ieplakas ar pionieraugāju. Prioritāri nosakāma šīs dzīvotnes izpēte, noskaidrojot sugas izplatību Latvijā, ekoloģiju un augu sabiedrības. Ieteicams šo sugu iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Dwarf rush – Juncus capitatus. In Latvia, it is very rare, found only in the coastal areas near Ziemupe and Ādaži. The EOO is 3,126 km2, and the AOO is 24 km2. There is no data on the population size and its dynamics in Latvia. The known subpopulations are small. It grows mainly in dune slacks with fluctuating water tables and sparse, low vegetation, as well as in human-affected habitats. Such conditions are promoted by natural or human-caused disturbances. The threats are ecosystem degradation and transformation, inappropriate habitat management and insufficient protection, natural succession in wet dune slacks as they become overgrown with shrubs and trees, and increased pressures from tourism, sports and recreation. Approximately 50% of the Latvian population of the species occurs in protected areas: the “Ziemupe” Nature Reserve and the “Ādaži” Protected Landscape Area. Since the subpopulations are very small, the current conservation cannot guarantee the preservation of J. capitatus. To ensure appropriate conservation measures, updated information on the distribution of species, population size and threats is needed. Monitoring of the species should be established. The main habitat for the species is wet inter-dune depressions with pioneer plants; an inventory of this habitat type should be conducted to clarify the distribution of J. capitatus, its ecology and plant communities. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
