Morfoloģija un bioloģija. Garenporu tauriņpiepes augļķermeņi ir līdz 15 cm plati un gari, sēdošas, pusapaļas cepurītes formā, viengadīgi līdz divgadīgi, 1–4 cm biezi, sīksti, virspuse gandrīz gluda, neizteikti joslaina, ar pauguru centrā. Audi ļoti sīksti. Virspuse gaiša, gluda, ar laiku kļūst zaļa no tajā augošajām aļģēm. Poras ir iegarenas, izstieptas, līdz 5 mm garas, 1–2 mm platas. Sporas bezkrāsainas, 4–5 x 2,0–2,5 µm (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi viengadīgi, veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Suga izplatīta Eirāzijā. Ziemeļamerikā tiek uzskatīta par ienācēju. Eiropā vairāk izplatīta nemorālajā zonā, retāk hemiboreālajā; vairāk R daļā. Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatēta 1970. gadā. Mūsdienās zināmas nedaudz vairāk kā desmit atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 31 583 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 48 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir 26–52.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz stāvošiem kalstošiem un nokaltušiem lapu koku (galvenokārt dižskābarža) stumbriem, celmiem un kritalām gan vecos lapu koku mežos, gan parkos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu lapu koku mežu platību mazināšanās, tai nepieciešamo lapu koku kritalu trūkums vecos mežos, kā arī mirušās koksnes izvākšana no parkiem un citiem apstādījumiem. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela reģionālā populācija un neliela apdzīvotā platība.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai šobrīd nav jānosaka. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar sugai piemērotu biotopu un tajos esošo struktūru saglabāšanu un nepārtrauktību – nepieciešami veci lapu koki un to atmirusī koksne jauktos un platlapju mežos. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Lumpy bracket – Trametes gibbosa. Found in Eurasia and North America. In Europe, it is more common in the nemoral zone and less common in the hemiboreal zone; with higher prevalence in the western part. It is rare in Latvia, with just over ten known localities in various regions. The EOO is 31,583 km2, and the AOO – 48 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The estimated number of mature individuals is 26–52. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows on standing withering or dead deciduous tree trunks, stumps and fallen logs, in old deciduous forests and parks. The species is threatened by the decrease in the area of old deciduous forests, the lack of the necessary dead deciduous wood in old forests and the removal of dead wood from parks and other green areas. It is assessed as Endangered (EN) due to its small regional population and AOO. The species is not included in the EU or Latvian lists of protected species. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia. The conservation measures are related to the maintenance and continuity of suitable habitats, and structures. Research is needed on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
