Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 20–110 cm augsts lakstaugs, vienmājnieks. Stublājs gulošs, pacils vai stāvs, vienkāršs vai zarots. Zari no centrālā stublāja atiet gandrīz horizontāli, galā lokveidīgi stāvi. Lapas pamīšus, šauri trīsstūraini šķēpveidīgas, eliptiskas vai iegarenas, 4–10 cm garas, pamats ķīļveidīgs, mala nevienādi zobaina. Ziedi kamoliņos, kas skraji izvietoti uz vārpveidīgiem saliktās ziedkopas zariem. Sievišķo ziedu seglapas lielas, 0,5–1,7 cm garas, rombiskas, gandrīz gludas, ar kātiņu (visu citu sugu balodenēm Latvijā seglapas ir sēdošas). Zied jūnijā un jūlijā (Kabucis 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Suga izplatīta Ziemeļ- un Rietumeiropā mērenajā un vēsajā joslā okeānu un jūru krastos. Galvenokārt sastopama pie Baltijas jūras un Ziemeļjūras, kā arī Barenca jūras. Konstatēta arī Krievijā pie Baltās jūras (Gustaffson 1972; Priedītis 2014). Latvijā sastopama ļoti reti, lielākoties pie Daugavas un Lielupes grīvas. Retumis konstatēta arī Kurzemes R daļā (Kabucis 2003; Priedītis 2014). Par sugas izplatību nav aktuālu datu (kopš 1988. gada). Izmantojot informāciju par sugas atradnēm no 1950. līdz 1988. gadam, sastopamības apgabals (EOO) varētu būt 995 km2, un apdzīvotā platība (AOO) – 24 km2.
Populācija. Informācijas par populācijas lielumu Latvijā nav.
Dzīvotnes un ekoloģija. Garkāta balodene ir izteikts halofīts. Ziemeļeiropā tā ir raksturīga suga piejūras zālājiem (Gustaffson 1972). Latvijā sastopama galvenokārt piejūras ezeru un upju grīvu palienēs, mitros liedagos, kā arī nezālienēs (Kabucis 2003; Priedītis 2014). Daļa sugai piemērotu augteņu ir pašā jūras krastā, kur tās pakļautas periodiskai applūšanai un noskalošanai.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, paplašinoties tūrisma un rekreācijas teritorijām, pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm piekrastē.
Aizsardzība. Agrāk suga konstatēta dabas liegumā “Liepājas ezers”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveic sugas atradņu inventarizācija un monitorings. Jāplāno efektīva piekrastes aizsardzība un attīstība un plāni jāievieš, lai atsevišķos posmos mazinātu antropogēno ietekmi. Tādējādi tiktu sekmēta sugai piemērotu augteņu attīstība. Jāpārbauda sugas atradnes, izstrādājot dabas lieguma “Liepājas ezers” dabas aizsardzības plānu. Ieteicams iekļaut šo sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Long-stalked orache – Atriplex longipes. It is very rare in Latvia, found near the mouths of the River Daugava and the River Lielupe, and in western Kurzeme. There is no up-to-date information on the distribution of this species. Using information on the species’ occurrences from 1950 to 1988, it has been estimated that the EOO could be 995 km2, and the AOO – 24 km2. The population size is unknown. The species is found mainly in the floodplains of coastal lakes and near river mouths, on wet beaches and weedy places. Some suitable habitats on the seacoast are subject to periodic flooding and washing away. The threats are the degradation and transformation of ecosystems, tourism and recreation, sports and leisure activities. The species was previously found in the “Liepājas ezers” Nature Reserve; the rest of the localities were known from sites without a protection regime. An inventory and monitoring of the species’ habitats should be carried out. The species’ habitats should be surveyed when developing a site management plan for the “Liepājas ezers” Nature Reserve. Effective coastal protection and development planning and implementation of these plans are necessary to reduce anthropogenic pressures in certain coastal stretches. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
