Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–45 cm augsts lakstaugs ar īsu sakneni un garām piesaknēm. Stublājs stāvs, kails, blīvi aplapots. Lapas 6–9, uz stublāja pamīšus, 7–20 cm garas, lineāri lancetiskas. Ziedi 4–15, 5–20 cm garā, skrajā vārpā, lieli, 1,5–2 cm diametrā. Apziedņa lapas baltas. Lūpa 7–10 mm gara, divdaļīga, bez pieša, lūpas priekšdaļā dzelteni plankumi. Auglis – izstiepti iegarena pogaļa, 1,5–2,5 cm gara, augļu gatavības laikā vairāk vai mazāk vertikāli piekļauta pie stublāja. Zied maijā un jūnijā. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi ar sakneņiem. Aug kā atsevišķi indivīdi vai nelielas grupas. Kalcifīts (Cepurīte 2003; Priedītis 2014). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 2–15 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga plaši izplatīta Rietum-, Centrāl- un Austrumeiropā, Skandināvijas pussalas D, Vidusjūras reģionā, Mazāzijas pussalā, Himalajos (GBIF 2023). Relikta, pēc izcelsmes nemorāla Dienvideiropas suga. Baltkrievijā izplatīta salveidīgi, galvenokārt vidusdaļā (Лебедько 2015). Lietuvā sastopama tikai DA daļā (Kuusk et al. 2003; Patalauskaitė 2021). Baltijas jūras reģionā lielākais atradņu skaits ir Igaunijā, galvenokārt R daļas salās (Kuusk et al. 2003). Latvijā ilgu laiku bija zināma tikai viena atradne no 19. gs. beigām Ilūkstē (Lehmann, RIG), 20. gs. suga vairs netika atrasta un ir atzīta par izzudušu. Pēdējā gadu desmitā suga no jauna atrasta atsevišķās vietās Kurzemes ZR daļā un vienā atradnē Līvānu novadā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 5283 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Lielākajā daļā areāla suga ir bieži sastopama. Tomēr populācijas tendence joprojām nav skaidri zināma, daudzās izplatības vietās ir novērota populācijas mazināšanās (Rankou 2011). Latvijā pašlaik zināmajās vietās sugas atradnes galvenokārt ir nelielas. Sugai ir raksturīgi atrasties sakneņa stadijā (pat līdz 20 gadiem), nelabvēlīgā gadā pat neveidojot lapojumu augšanai (Лебедько 2015; Patalauskaitė 2021), un tādējādi suga ne vienmēr ir atrodama. Tas apgrūtina atradņu stāvokļa novērtēšanu; teorētiski šī suga Latvijā varētu būt sastopama biežāk.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug sausās līdz valgās, vāji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām nabadzīgās līdz mēreni bagātās augtenēs (Tichý et al. 2023). Mežu, krūmāju un zālāju suga (Axmanová 2022). Latvijā sastopama skrajos, saulainos lapu koku un priežu mežos un meža pļavās (Priedītis 2014), arī ceļmalās, kas robežojas ar minētajām dzīvotnēm (DAP 2010).
Izmantošana un tirdzniecība. Suga ir dekoratīva, un ir zināmi gadījumi, kad tās atradnes tiek postītas stādu un ziedu ieguvei.
Apdraudējums. Galvenie potenciālie apdraudējumi ir intensīva mežsaimnieciskā darbība (kailcirtes), arī meža lauču aizaugšana, koku stāva sabiezināšanās, mežu ugunsgrēki. Ceļmalās, kur suga ir atkārtoti novērota, to apdraud ceļu paplašināšanas darbi. Suga ir dekoratīva un atradnes tiek postītas stādu un ziedu ieguvei.
Aizsardzība. Konstatēta Slīteres Nacionālajā parkā, pārējās atradnes atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāaizsargā tās atradnes, nepieļaujot intensīvu mežizstrādi un zemes lietojuma veida maiņu. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem. Jānodrošina sugas dzīvotņu saglabāšana, veicot sugas dzīvotņu saglabāšanai piemērotu apsaimniekošanu.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Narrow-leaved helleborine – Cephalanthera longifolia. For a long time, the species was only known from one site in Latvia (at the end of the 19th century, in Ilūkste). In the 20th century, the species was no longer found there and recognised as extinct. In the last decade, however, the species was found in north-western Latvia and near Līvāni. The EOO is 5,283 km2, and the AOO – 16 km2. The number of individuals in the known sites is small. The species may exist in the rhizome stage up to 20 years without forming foliage in unfavourable years, thus the species may not always be found. This makes it difficult to assess the status of populations. Theoretically, this species could be more frequent in Latvia. The species is found in sparse, sunny deciduous forests and pine forests, scrublands, forest meadows and on the roadsides that border the above- mentioned habitats. The threats are intensive forestry operations, overgrowth of forest glades, thickening of the tree stand and forest fires. On the roadsides, the plants are threatened by road construction works. The species is decorative, so the plants may be dug up and transplanted into gardens. The species occurs in the Slītere National Park, while other localities are not protected. It is necessary to include C. longifolia on the list of protected species, to research the population size, distribution, trends and threatening factors. The preservation of the species’ habitats must be ensured by an appropriate protection regime and habitat management.
Literatūras saraksts
