Morfoloģija un bioloģija. Gartaustu viendienītes ir 8–12 mm garas. Tām ir divi dzīsloti spārnu pāri, priekšspārni ir lielāki nekā pakaļspārni. Raksturīgas divas pieaugušās stadijas – subimago (nav spējīgs vairoties) un imago (vairoties spējīgs). To izskats ir līdzīgs, tomēr subimago krāsojums ir blāvi dzeltens un spārni dūmakaini, bet imago krāsojums ir brūndzeltens un spārni caurspīdīgi. Pieaugušās viendienītes nebarojas, un dzīvo dažas stundas. Kāpuri dzīvo ūdenī, to ķermenis ir 7–11 mm garš, plakans, ar platu galvu, vēdera posmu sānos ir septiņi dzīslotu žaunu lapiņu pāri. Suga droši atšķirama pēc kāpuru garajiem augšžokļu taustiem, kas ir klāti ar matiņiem (Nilsson 1996). Sugas kāpuriem Eiropā nav līdzīgu. Latvijā tā varētu būt no jūlija vidus līdz aprīlim, maijam. Kāpuri izšķiļas aprīlī vai maijā un aug līdz jūlijam un augustam, kad izlido pieaugušās viendienītes. Pēc olu izdēšanas tās atlikušo laiku līdz pavasarim pavada olu (diapauzes) stadijā. Kāpuri barojas, filtrējot no ūdens detrītu un mikroskopiskus organismus (Bauernfeind, Soldán 2012).
Izplatība. Palearktikas suga ar izplatību Eiropā no Fenoskandijas līdz Rietumsibīrijai (Bauernfeind, Soldán 2012). Atsevišķas reģionālās populācijas sastopamas Eiropas centrālajā daļā – Čehijā, Austrijā, Slovākijā un Vācijā. Tās uzskatāmas par glaciālajiem reliktiem (Bauernfeind, Soldán 2012; Macko, Derka 2021). Latvijā pirmo reizi konstatēta 2005. gadā un galvenokārt sastopama Ziemeļvidzemē. Tā sastopama Ilgāja ezerā, kas robežojas ar Igauniju (Poppels et al. 2011). Sastopamības apgabals (EOO) ir 7015 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2. Vērtējot sugai piemēroto biotopu izplatību, faktiski EOO un AOO varētu būt lielāka, tomēr suga Latvijā sastopama ļoti reti un maz ticams, ka tā apdzīvo Lielupes un Ventas baseinu.
Populācija. Reģionālajai populācijai, iespējams, ir negatīvas tendences Centrāleiropas valstīs, kur tā netiek konstatēta lielākajā daļā agrāk zināmo atradņu un atradnes ir izolētas (Macko, Derka 2021). Ziemeļeiropā nav zināmu negatīvu reģionālo populāciju tendenču. Latvijas reģionālā populācija ir stipri sadrumstalota, par ko liecina lielais attālums starp atradnēm.
Biotopi un ekoloģija. Kāpuri apdzīvo lēni tekošas mazas līdz vidēja lieluma upes, retāk ezerus ar ne pārāk blīvu iegrimušo veģetāciju un smilšainu vai grantainu gultni. Imago un subimago lido virs ūdenstilpēm vai uzturas piekrastes veģetācijā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud piesārņojums no sateces baseina, notekūdeņu piesārņojums, barības vielu noplūdes no lauksaimniecības zemēm un mežizstrādes, citas ekosistēmu pārmaiņas, piemēram, meliorācija, kā arī ilgstoši sausuma periodi. Pamatojoties uz stipri sadrumstalotu apdzīvoto platību un identificētajiem apdraudošajiem faktoriem, suga novērtēta kā jutīga (VU).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos, tomēr tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. 20% atradņu atrodas ĪADT, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Jāaizsargā sugas apdzīvotie biotopi, jāatjauno biotopi un dabiskie procesi. Lai precizētu aizsardzības pasākumus, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju, kā arī sugai piemērotu biotopu stāvokļa tendencēm.
Autors: Dāvis Ozoliņš.
Summary. Flat-bodied up-wing – Arthroplea congener. A Palaearctic species with a distribution from Scandinavia to western Siberia (Bauernfeind, Soldán 2012). Latvia is probably the southern limit of the northern European regional population (Poppels et al. 2011). The EOO is 7,015 km2, and the AOO is 36 km2. The actual EOO and AOO could be higher considering the distribution of suitable habitats, but the species is very rare in Latvia and is found only in the Gauja and Daugava river basin districts. The larvae have no similar species in Europe. However, the long period spent in the egg stage (in Latvia, it can last from mid-July to April or May) may make the species difficult to observe. The regional population is probably declining in Central Europe, where it is absent from most previously known localities (Macko, Derka 2021). In Northern Europe, there is no known evidence of a negative trend in regional populations. The Latvian regional population is highly fragmented. Larvae inhabit slow-flowing, small to medium-sized rivers, less often lakes with sparse submerged vegetation and sandy or gravelly bottoms. Imago and subimago fly over water bodies or reside in near-shore vegetation. The species is threatened by pollution from the catchment area, sewage pollution, nutrient run-off from agriculture and intensive logging, other ecosystem changes such as drainage, and prolonged periods of drought. Due to its highly fragmented distribution and the identified threats, the species is assessed as Vulnerable (VU). The species is not on the list of species of EU importance or the national list of protected species; it needs to be included on the national list of protected species. 20% of the known localities are in protected areas. To refine conservation measures, studies are required on the regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology, as well as trends in the status of habitats suitable for the species.
Literatūras saraksts
