Morfoloģija un bioloģija. Gertša krabjzirnekļa mātītes ir 3,7–4,0 mm garas, tēviņi nedaudz mazāki (3,0–3,5 mm) (Nentwig et al. 2021). Galvkrūtis nelielas, vēders lielāks, it īpaši mātītēm. Galvkrūtis dzeltenbrūnas, vidusjosla gaiša, sānu malas tumšas. Vēders ir dzeltenbrūnā krāsā ar tumšiem plankumiem. Suga nosakāma pēc ģenitāliju uzbūves. Tēviņi no līdzīgām sugām atšķirami ar gaišām priekškājām. Vairojas vienreiz gadā, dzīves ilgums ir viens gads. Jaunie zirnekļi pēc izšķilšanās vēlu vasarā vai agri rudenī pārziemo un kļūst pieauguši nākamajā gadā. Barojas ar dažādiem kukaiņiem, kolembolām. Barību iegūst, gaidot un ķerot tos.
Izplatība. Izplatīts Holarktikā (Almquist 2006). Suga konstatēta Centrāleiropā (Vācijā), Austrumeiropā (Bulgārijā, Polijā, Slovākijā) un Ziemeļeiropā (Latvijā, Somijā, Zviedrijā) (Nentwig et al. 2021), bet nav novērota Lietuvā un Norvēģijā. Igaunijā tā ir reģionāli izzudusi (eElurikkus 2021), pēdējo reizi novērota 20. gs. vidū. Latvijā suga novērota tikai Kurzemē, Apšuciemā, zāļu purvā ar dižo aslapi Cladium mariscus, kura teritorija ir 15 ha. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Tā kā Latvijā zāļu purvi ar dižo aslapi aizņem aptuveni 220 ha (Auniņš 2013), tas varētu norādīt uz lielāku sugas potenciāli apdzīvoto teritoriju.
Populācija. Eiropā suga uzskatāma par retu, jo apdzīvo specifisku un reti sastopamu purva biotopu. Somijā tā novērtēta kā jutīga, ar stipru apdzīvoto biotopu sadrumstalošanos (Pajunen 2020). Arī Zviedrijā tiek prognozēta sugas reģionālo populāciju mazināšanās biotopu kvalitātes pasliktināšanās dēļ (SLU Artdatabanken 2021). Latvijā suga konstatēta pēc četriem indivīdiem, kas tika noķerti ar augsnes lamatām Apšuciema zāļu purvā (Cera 2009). Atkārtoti šajā vietā suga netika atrasta. Reģionālās populācijas lielums, stāvoklis un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo zemsedzi strukturāli bagātos zāļu purvos, mitras pļavas ezeru un purvu malas (Almquist 2006; SLU Artdatabanken 2021). Tās ekoloģija nav sīki pētīta. Latvijā atrasta zāļu purvā ar dižo aslapi.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Citviet Eiropā sugu apdraud biotopu sadrumstalošanās (SLU Artdatabanken 2021) un biotopu pārmaiņas gan dabisku faktoru (aizaugšana), gan antropogēnās ietekmes rezultātā. Sugas atradni Apšuciema zāļu purvā apdraud ūdenslīmeņa maiņa (nosusināšana) tuvumā esošās apbūves dēļ, kā arī ekosistēmas pārmaiņas – aizaugšana, strukturālās daudzveidības mazināšanās, degradācija saimnieciskās darbības rezultātā. Suga novērtēta kā jutīga (VU), jo tai ir viens apdraudēts apgabals. Jāveic papildpētījumi sugas izplatības un ietekmējošo faktoru noskaidrošanai.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Vienīgā zināmā atradne ir ĪADT – dabas liegumā “Apšuciema zāļu purvs” (DAP 2022). Šis aizsardzības statuss nenovērš to, ka atradni ietekmē cilvēka darbības ārpus ĪADT (apbūve un meliorēšana). Sugas atradnēs ir jāmazina ūdenslīmeņa svārstības, cilvēka darbību izraisīta biotopu degradācija. Zviedrijā ieteikts neveikt mežizstrādi blakus sugas atradnēm, lai neveicinātu biotopa aizaugšanu (SLU Artdatabanken 2021). Jāturpina sugas ekoloģijas un populācijas stāvokļa izpēte, jo tas nav noskaidrots arī citviet Eiropā veiktajos pētījumos.
Autore: Inese Cera.
Summary. Crab spider – Ozyptila gertschi. Holarctic species. It is considered rare in Europe because it lives in a specific and rare mire habitat. It is found in Central, Eastern and Northern Europe (Nentwig et al. 2021), but not in Lithuania or Norway. The species is regionally extinct in Estonia (eElurikkus 2020). In Latvia, the species has been found only in Apšuciems in calcareous fen with Cladium mariscus. The EOO cannot be calculated due to the lack of data. The AOO is 4 km2 but may be larger. The size, status and trends are unknown for the Latvian regional population. In other European countries, the species is threatened by habitat fragmentation (SLU Artdatabanken 2021), habitat changes due to both natural factors (overgrowth) and anthropogenic impacts. In Latvia, the species is threatened by changes in drainage levels due to building development in the vicinity, as well as changes in the ecosystem – overgrowth of the fen, loss of structural diversity and degradation due to economic activities. The species is assessed as Vulnerable (VU), as it has one locality, and further studies are needed to determine its distribution and influencing factors. The species is not listed as a species of EU importance or protected species in Latvia. It is proposed to be included on the Latvian list of protected species and assigned to a category of micro-reserve species. Although the only known locality is in a protected nature area (the “Apšuciema zāļu purvs” Nature Reserve), it does not protect the species from the impact of human activities outside the protected nature area (building development and drainage). It is important to minimise human-induced habitat degradation in the species’ localities. Logging in the vicinity of the species’ habitat should be avoided to avoid contribution to the overgrowth of the area. Further research is needed on the ecology and population status of the species as these have not been investigated elsewhere in Europe.
Literatūras saraksts
