Morfoloģija un bioloģija. Gliemežu māņzirnekļa ķermeņa garums ir 5–6 mm, krāsa – tumši pelēkbrūna. Nepieaugušie indivīdi ir gaišāki, ar sarkanīgu toni, pat izteikti sarkani, ārpus Latvijas novēroti arī violeti indivīdi. Ķermenis plakans, šaurs, tā virsmu sedz augsnes daļiņas, kas pielipušas pie tā ķermeņa izdalītā sekrēta, tādējādi gliemežu māņzirneklis labi maskējas. Ejkājas atšķirīga garuma – otrais ejkāju pāris divreiz garāks nekā pirmais. Galvas priekšpusē atrodas izvirzīts kausveida vairogs, uz kura pamatnes atrodas acis (SLU Artdatabanken 2020). To iespējams sajaukt ar Rietumeiropas zemesmāņzirnekli Anelasmocephalus cambridgei. Atšķirības ir pirmās un otrās kājas pēdas posmu skaitā – gliemežu māņzirneklim tie ir divi, bet Rietumeiropas zemesmāņzirneklim – trīs. Turklāt pēdējā suga ir mazāka izmēra un Latvijā nav konstatēta. Rietumeiropā novēro vairošanos visu gadu, indivīdi dzīvo vairākus gadus (Martens 1978). Latvijā, iespējams, vairojas vasarā, pārziemo substrātā. Olas dēj gliemežu čaulās, to aizsardzībai veido tīklam līdzīgas struktūras čaulā (Martens 1978). Rietumeiropā suga aktīva visu gadu, lielākā aktivitāte Beļģijā un Nīderlandē ir jūnijā (Muster, Meyer 2014; Vanhercke, Wijnhoven 2017). Latvijā novērota siltajā sezonā. Galvenā barība – gliemeži.
Izplatība. Suga sastopama visā Eiropā, biežāk – Luksemburgā, Nīderlandē un Vācijā, arī Apvienotajā Karalistē (Hillyard 2005; SLU Artdatabanken 2020). Latvijā sugai ir četras atradnes, galvenokārt valsts centrālajā daļā: Pērses ielejā, Daugavas labajā krastā pie Stukmaņiem, pie Kaņiera ezera un Salaspils novadā. Sugas konstatēšanu apgrūtina tās spēja maskēties, kā arī apdraudējuma gadījumā sastingt un izskatīties pēc substrāta daļiņas. Sastopamības apgabals (EOO) ir 309 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2. Izplatības izmaiņas nav zināmas, jo dati par atradnēm ir sadrumstaloti.
Populācija. Pētījumi par reģionālo populāciju lielumu un stāvokli Latvijā un Eiropā nav veikti. Trūkst datu, lai novērtētu jebkādas taksona izmaiņas laika gaitā. Nevar spriest arī par kopīgām populācijām ar kaimiņvalstīm, jo trūkst zināšanu par sugas izplatīšanos uz citiem piemērotiem biotopiem.
Biotopi un ekoloģija. Eiropā sugas dzīvotnes saistās ar kaļķainu augsni (Hillyard 2005), Luksemburgā suga novērota zālājos un lapu koku mežos (Muster, Meyer 2014). Savukārt Nīderlandē konstatēta mežā uz skābas smilšainas augsnes (Noordijk et al. 2012). Latvijā suga konstatēta lapu koku mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie draudi ir barības objektu izzušana, mežu iznīcināšana. Lielbritānijā kā drauds minēta arī lauksaimniecības pesticīdu lietošana, kas mazina gliemežu daudzumu, ja apsaimniekotās platības atrodas tuvu sugas apdzīvotajai teritorijai (British Arachnological Society 2021). Var pieņemt, ka sugu apdraud tās apdzīvoto biotopu mazināšanās vai iznīcināšana, bet ir jāveic papildpētījumi draudu noskaidrošanai. Suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), jo tai ir četras atradnes, nav vērtēta zināmo draudu ietekme uz tās sastopamību; prognozēts, ka tā varētu būt biežāk sastopama.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Viena no četrām atradnēm ir ĪADT – Ķemeru Nacionālajā parkā. Tā kā suga varētu būt biežāk sastopama nekā pašlaik zināms, jāveic pētījumi par tās sastopamību, reģionālās populācijas lielumu un izmaiņām laika gaitā, dzīves ciklu, apdzīvotajiem biotopiem un pārvietošanās spējām.
Autore: Inese Cera.
Summary. Trogulid harvestmen – Trogulus tricarinatus. The species is found throughout Europe, but is more common in Central Europe, and in the British Isles (Hillyard 2005; SLU Artdatabanken 2020). In Latvia, the species has been recorded in four localities, mainly in central Latvia. The EOO is 309 km2, and the AOO – 16 km2. The available data on the species are incomplete, so changes in its distribution in Latvia over time are unknown. No quantitative studies have been carried out on the size and status of the regional populations in Latvia and Europe. It is also not possible to assess whether there are common populations with neighbouring countries, as there is a lack of knowledge about the occurrence of the species in other suitable habitats. In Europe, the species is associated with calcareous soils (Hillyard 2005). In Latvia, it occurs in deciduous forests. The main threats are the decline of food objects and the destruction of forests. It can be assumed that the species is negatively affected by the loss or destruction of occupied habitats, but further studies are needed to clarify the threats. The species is assessed as Near Threatened (NT) because its EOO and AOO are small; the impact of known threats on its occurrence has not been assessed; it is predicted that the species may be more common. The species is not protected in Latvia. There is no need to establish legal protection for the species. One locality is in a protected nature area – the Ķemeri National Park. Further research is needed on its occurrence, the regional population size and changes over time, life cycle, occupied habitats and dispersal ability.
Literatūras saraksts
