Morfoloģija un bioloģija. Gļotainās holvejas bezdzimumsporas (konīdijas) veidojošā anamorfa ir 1,0–1,5 cm augsta, sērkociņam līdzīga vālīte ar melnu kātiņu un gaiši pelēku, vēlāk melnu gļotainu galviņu. Asku sporas veidojošie augļķermeņi melni, diskveida, līdz 1 cm diametrā, ar īsu, substrātā iegrimušu kātiņu. Sporas bezkrāsainas, tievas, adatveida, daudzšūnu, 30–70 x 3–4 μm (Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, arī vietām Āzijā (Japāna) (GBIF 2023). Latvijā novērota reti. Pirmo reizi konstatēta 1968. gadā Vidzemē, Krimuldā (E. Vimba, LU Fungārija dati). Līdz 2022. gadam zināmas 45 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) Latvijā ir 37 230 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 180 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs. Eiropā, t. sk. arī Latvijā, sastopama lapu koku mežos, vecos parkos uz lapu koku, galvenokārt liepu, kritalām.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību ietekmē liela izmēra atmirušas koksnes izvākšana platlapju mežos un parkos, vecu lapu koku mežu īpatsvara mazināšanās. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Sastopama ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, Moricsalas dabas rezervātā u. c. Lielākā daļa atradņu atrodas ārpus ĪADT. Ieteicams saglabāt liela izmēra lapu koku, īpaši liepu, kritalas sugas potenciālajai dzīvotnei. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Tapioca club – Holwaya mucida. Mainly distributed in Europe, North America, and also in parts of Asia (Japan). It is rare in Latvia with 45 known localities in different regions up to 2022. The EOO is 37,230 km2, and the AOO – 180 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 1,000. It is a wood saprotroph. In Latvia, as in other parts of Europe, it is found in deciduous forests and in old parks on logs of deciduous trees, mainly lime. The distribution of the species is influenced by the removal of coarse woody debris in broadleaved forests and parks, and by the decline in the proportion of old deciduous forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. It is found in protected nature areas – the Gauja and Ķemeri National Parks, the Moricsala Strict Nature Reserve, etc. Most localities are outside these areas. It is recommended to preserve logs of large deciduous trees, especially lime trees, for potential habitat of the species. Studies on the population size, distribution and trends, life cycle and ecology are needed.
Literatūras saraksts
