Morfoloģija un bioloģija. Gludās baltenes augļķermeņi ir klājeniski, var izaugt 20–30 cm gari un 10 cm plati gar kritalu, tie ir samērā plāni un slāņojums griezumā redzams neskaidri. Viegli atdalāmi no substrāta, mīksti, malai nav izteikts neauglīgais slānis. Poru virsma balta līdz krēmkrāsas, poras mazas, 4–6 uz 1 mm, nereti pa vidu dažas lielākas. Poru slānis balts, līdz 3 mm biezs. Sausi eksemplāri viegli saplaisā pa stobriņu slāni, ja mēģina locīt. Līdzīga citām gaišām klājeniskām porainām sugām. Aptaustot – mīksta virsma (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi daudzgadīgi, redzami visu gadu.
Izplatība. Sastopama ziemeļu puslodes mežos. Eiropā sastopama boreālajos skujkoku mežos. Latvijā sastopama samērā bieži. Pirmo reizi konstatēta 1953. gadā Vidzemē, Inčukalna apkārtnē. Mūsdienās zināmas gandrīz 200 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 56 080 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 508 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 744.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Apdzīvo skujkoku, galvenokārt priežu, kritalas. Parasti sastopama kritalām bagātos vecos mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētos mežos. Biežāk aug uz lielām kritalām, kas stipri sadalījušās. Latvijā galvenokārt konstatēta vecos vai dabiskos skujkoku mežos, kā arī lakstaugiem bagātos egļu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu ilglaicīgu skujkoku mežu platību mazināšanās, mikroklimata izmaiņas (piemēram, meža nosusināšana), liela diametra kritalu un atmirušās koksnes apjoma mazināšanās mežā. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā. ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos un citās – atrodas gandrīz puse reģionālās populācijas. Sugas saglabāšanai jāaizsargā kritalām bagāti vecu skujkoku, it īpaši priežu, meži un jānodrošina apstākļi, lai šādi biotopi turpinātu veidoties. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Soft porecrust – Sidera lenis. Found in the forests of the Northern Hemisphere. In Europe, it is found in the boreal coniferous forests, but relatively rare in Latvia, with almost 200 known localities in different regions. The EOO is 56,080 km2, and the AOO – 508 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is about 744. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows on coniferous, mostly pine, logs. In Latvia, it is most common in old coniferous forests, as well as in spruce forests rich in herbs. The species is threatened by the reduction of the area of old coniferous forests, changes in the microclimate (e.g. forest drainage), reduction of the amount of coarse woody debris and other dead wood in forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small regional population. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. It is proposed to be included on the list of protected species. Almost half of the regional population is found in protected nature areas, such as the Gauja and Ķemeri National Parks. The conservation of the species requires the preservation of old coniferous forests, especially pine forests, rich in dead wood, and ensuring conditions for such habitats to continue to form. Research should be carried out on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
