Morfoloģija un bioloģija. Gludā adatgliemeža čaulas augstums ir 2,6–3,4 mm, platums 1,05–1,25 mm. Čaula pagarināti torņveidīga, virsotne noapaļota, 5,5-6,5 viegli uzpūsti vijumi. Lūpa plāna, uzbiezināta čaulas iekšpusē. Krāsa sarkanīgi brūna, virsmas struktūra gluda un spīdīga. Šķirtdzimuma. Maz zināms par sugas bioloģiju. Aktīva veģetācijas sezonā, pārziemo zemsegā.
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā līdz Skandināvijas pussalas dienvidiem. No Latvijas kaimiņvalstīm sastopama Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā. Krievijā sastopama rietumdaļā (Sysoev, Schileyko 2009; Falkner et al. 2011). Somijā suga nav zināma, bet iespējama (Koivunen et al. 2014). Latvijā suga izplatīta visā valstī, bet sastopama reti (Rudzīte et al. 2010; Rudzīte et al. 2018a). 20. gs. beigās bija zināmas 12 atradnes (Rudzīte 1998). Šobrīd zināmas 49 atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 45 188 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 124 km2. Domājams, AOO ir lielāka nekā pašlaik zināmā – 500–2000 km2.
Populācija. Neņemot vērā informācijas trūkumu par daudzu reģionālo populācijas stāvokli, globālās populācijas stāvoklis līdz 2011. gadam ir novērtēts kā stabils (Falkner et al. 2011). Latvijas reģionālā populācija ir sadrumstalota, un tās fragmenti ir izolēti. Reģionālās populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils ĪADT. Nav datu par sugas stāvokli ārpus ĪADT. Gludo adatgliemežu daudzums dzīvotnēs vienā kvadrātmetrā ir 1–55 indivīdi. Gliemežu sabiedrībās sugai parasti ir mazs vai ļoti mazs īpatsvars – līdz 1% vai 1–2% kopējā gliemežu sugu indivīdu skaita (subrecedenta). Reti dominanta suga (Pilāte 2006).
Biotopi un ekoloģija. Mežu suga. Sastopama galvenokārt dabiskos lapu koku un jauktos mežos sūnās un nobirās, zem satrupējušiem celmiem un kritalām. Sugas dzīvotnēs būtiska nozīme ir atmirušas koksnes (vecu celmu, kritalu) klātbūtnei, kas sugas slēptuvēs nodrošina nepieciešamo mikroklimatu, kā arī mitrumam. Latvijā sastopama galvenokārt dabiskos lapu koku, arī skujkoku un pārmitros mežos. Suga reizēm tiek konstatēta purvos un ilgstoši neapsaimniekotos mitros zālājos. Visbiežāk tā sastopama platlapju mežos. Nav konstatēta intensīvi apsaimniekotos mežos (Pilāte 2006; Landrāte 2011).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatības areālā Eiropā draudi nav definēti (Falkner et al. 2011). Latvijā galvenie draudi ir dabisko dzīvotņu sadrumstalošana, to mazināšanās un degradācija saimnieciskās darbības rezultātā (Rudzīte et al. 2018b). Apdraudējumu rada mežu apsaimniekošanas mūsdienu metodes (mežizstrāde veģetācijas sezonā, augsnes virskārtu blīvējošas un saārdošas mežizstrādes tehnikas izmantošana, pameža izvākšana), dzīvotņu izciršana, mirušās koksnes izvākšana un mežu atjaunošana ar gliemežiem destruktīvām metodēm (augsnes aršana, monodominantu egļu un bērzu audžu veidošana un kopšana). To pastiprina meža ceļu būve un meliorācijas sistēmu renovēšana un ierīkošana, kas vēl vairāk sadrumstalo reģionālo populāciju, jo gliemežiem šādi ceļi un grāvji ir nepārvarams šķērslis. Vispārējās dabas aizsardzības prasības mežā (ar dažiem izņēmumiem) tikai daļēji un īslaicīgi nodrošina gliemežu sugu saglabāšanos, bet nenodrošina to ilgtermiņā (LVMI Silava 2014). Mežsaimnieciskā darbība notiek visos biotopos, kam ir saistība ar sugas dzīvotnēm. Novērtēta kā jutīga suga (VU), pamatojoties uz saimniecisko darbību radīto apdraudējumu, kā arī, ņemot vērā tās apdzīvoto platību, kas nevar pārsniegt 2000 km2.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzībai ir jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Vairums atradņu atrodas ĪADT – visvairāk Gaujas Nacionālajā parkā un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”. Sugas aizsardzībā ļoti svarīga ir ES nozīmes meža biotopu praktiskā aizsardzība ārpus ĪADT. Pašreizējās saimnieciskās pieejas apstākļos sugas aizsardzībai ārpus ĪADT vēlams veidot mikroliegumus. Ieteicams ievākt datus par sugas sastopamību meža biotopu un citu sugu mikroliegumos ar mērķi izvērtēt nepieciešamību izveidot jaunus mikroliegumus. Sugas aizsardzības plānošanai ir jāveic pētījumi par tās izplatību un sastopamību, it īpaši ārpus ĪADT. Sugas dzīvotnēs ir jāsaglabā gliemežiem būtiskās struktūras – ēnojums, pamežs, atmirusī koksne, lapu koki (apse, platlapji).
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Smooth needle snail – Platyla polita. The species is distributed in Europe northwards to the south of the Scandinavian Peninsula. It is found in all of Latvia’s neighbouring countries, and distributed all across Latvia, but rare. There are 49 known localities of the species. The EOO is 45,188 km2, and the AOO – 124 km2. The potential AOO is larger but does not exceed 2,000 km2. The number of individuals per square metre can vary from one to 55. In snail communities, the species is most often represented by up to 1% or 2% of the total number of individuals of the snail species. It lives mainly in old broadleaved forests, but also in coniferous and swamp woods. Occasionally, it is found in mires and long unmanaged wet grasslands. The species is found in mosses and litter, under decayed stumps and fallen logs. It is important that there is dead wood (old stumps and fallen trees) in forest habitats to provide the necessary moisture in the shelters of the species. The main threats in Latvia are the fragmentation and isolation of natural habitats, their reduction and degradation due to economic activities – mainly forestry. The practical protection of forest habitats of EU importance outside protected nature areas is of great importance for the conservation of the species. The species is assessed as Vulnerable (VU) based on threats from economic activities and considering its AOO. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Rudzīte 1998). It is a protected species in Latvia, and it is also proposed to be included on the list of species for which conservation micro-reserves can be established. Most of the localities are found in protected nature areas.
Literatūras saraksts
