Pieneņu ģints Taraxacum sekcija Palustria
Iepriekšējā Latvijas Sarkanās grāmatas izdevumā minētais taksons T. palustre (Lyons) Symons (Gavrilova 2003) nav sastopams Eiropas A daļā (Govaerts 2024). Savukārt Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā minētais taksons purva pienene T. palustre Lam. et DC., visticamāk, bijis domāts kā kopsuga. Tās ietvaros Latvijā nodala trīs patstāvīgas sīksugas: Zviedrijas pieneni (T. suecicum G. E. Haglund), Baltijas pieneni (T. balticum Dahlst.) un gludaugļu (zilgano) pieneni (T. lissocarpum Dahlst.) (Priedītis 2014).
Vispārīgs kopsugas raksturojums. Daudzgadīgs 8–25 cm augsts lakstaugs ar baltu piensulu. Lapas rozetē, nedaudz uzbiezinātas, stāvas vai atstāv, lineāras vai šauri lancetiskas, 4–10 cm garas, mala gluda vai attāli zobaina. Dažreiz lapas ir plūksnainas, tomēr plūksnas ir ļoti īsas. Ziednesis dobs, stāvs, tā galā ziedu kurvītis. Ārējās vīkala lapas stāvas, piekļautas kurvītim. Ziedi (mēlziedi) dzelteni. Zied maijā, jūnija sākumā (Priedītis 2014). Raksturīga apomikse (Chrtek 2018).
Izplatība. Visas trīs sīksugas pieder pie sekcijas Palustria, kas izplatīta Centrāl- un Rietumeiropā (Priedītis 2014). Šo triju sīksugu izplatība ir saistīta tikai ar Baltijas jūras reģionu (Zviedriju, Somiju un Baltijas valstīm) (Govaerts 2024), taču citi autori T. balticum Dahlst. izplatības areālā iekļauj arī Vāciju, Poliju, Nīderlandi un Dāniju (Kirschner et al. 2007). Savukārt Čehijā T. lissocarpum Dahlst. tiek minēta kā ļoti reti sastopama suga (Kaplan et al. 2019). Igaunijā T. suecicum un T. balticum izplatītas samērā bieži salās un Baltijas jūras piekrastē, dažviet arī valsts R daļā, savukārt T. lissocarpum – ļoti reti salās un jūras piekrastē (eElurikkus 2022). Lietuvā T. balticum un T. suecicum konstatētas reti, bet T. lissocarpum – reģistrēta kā sastopama (Kukk et al. 2003). T. lissocarpum ir ļoti reti sastopama arī Zviedrijā – zināmas tikai dažas atradnes valsts A daļā un Olandē, bet abas pārējās sīksugas ir biežāk sastopamas (SLU Artdatabanken 2024a, b). T. balticum un T. suecicum sastopamas Somijas D daļā (Räsänen 2019a, b), bet T. lissocarpum šajā avotā nav minēta. Mērķtiecīgi sekcijas Palustria pētījumi Latvijā nav veikti. Sekcijas Palustria sīksugas pēdējos 30 gados zināmas galvenokārt Piejūras zemienē un viena atradne – dabas liegumā “Čužu purvs”, taču nav pētījumu, kura no sīksugām katrā atradnē ir konstatēta. Tāpēc visas trīs sīksugas tiek vērtētas kā DD (taksonomiska neskaidrība). Saskaņā ar 20. gs. vidū veiktajiem pētījumiem kopsugas izplatība iekļauj arī iekšzemes rajonus valsts R daļā un dažas atradnes ir bijušas arī centrālajā daļā (Gavrilova 2003). Izdevumā par Kurzemes ģeobotāniskā rajona floru un veģetāciju minēts, ka šajā ģeobotāniskajā rajonā T. suecicum ir reti sastopama (Табака 1977).
Populācija. Nav datu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Purva pienene plašākā nozīmē aug piejūras zālājos, kaļķainos zāļu purvos, mitrās upju palienēs (Gavrilova 2003) un miklos smiltājos (Priedītis 2014). T. lissocarpum ir kalcifīta suga (SLU Artdatabanken 2024a).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas var ietekmēt ilgstošs sausums zāļu purvos un mitros zālājos, kā rezultātā purvos un zālājos būtiski pazeminās gruntsūdens līmenis. Līdz ar to dzīvotne kļūst nepiemērota mitrumprasīgām sugām. Tās ietekmē arī zālāju un zāļu purvu ilgstoša neapsaimniekošana, zemes lietojuma veida maiņa. T. lissocarpum ir jutīga pret paaugstinātu slāpekļa koncentrāciju augtenē (SLU Artdatabanken 2024a).
Aizsardzība. Taksons purva pienene T. palustre Lam. et DC. ir iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamo augu sugu sarakstā. Pienenes no sekcijas Palustria konstatētas Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkā “Engures ezers” un dabas liegumos “Randu pļavas”, “Liepājas ezers” un “Čužu purvs”. Atzīmētajās atradnēs nav zināms, kura no sīksugām sastopama. Nozīmīga kādas šīs sekcijas pieneņu sugas cenopopulācija ir dabas liegumā “Tosmare” (DAP 2023).
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jānosaka Taraxacum F. H. Wigg. ģints sekcijas Palustria augu taksonomiskā piederība Latvijā, to izplatība un populāciju lielums. Regulāri jāapsaimnieko zālāji un zāļu purvi. Nav pieļaujama mitro dzīvotņu susināšana. Jāsagatavo visu triju sīksugu morfoloģiskie apraksti latviešu valodā. No īpaši aizsargājamo sugu saraksta jāizslēdz taksons purva pienene T. palustre Lam. et DC. Pagaidām visas trīs sīksugas nav jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. In Latvia, the taxon T. palustre Lam. et DC., which has been listed in the list of protected species, was most likely intended as a species complex. Within it, three species are distinguished in Latvia: T. suecicum G. E. Haglund, T. balticum Dahlst. and T. lissocarpum Dahlst. The distribution of all three species is limited to the Baltic Sea region. There have been no targeted studies of the species of the section Palustria in Latvia. Over the last 30 years, species of the section Palustria have been found mainly in the Coastal Lowland – both on the coast of the Gulf of Riga and the coast of the Baltic Sea. There are also earlier records from the western part of Latvia, e.g. T. suecicum is mentioned as a rare species in the West Latvian Geobotanical Region. Some occurrences of these taxa have also been found in the central part of the country. There is no data on the population size and dynamics of these species in Latvia. Most likely, all three are rare. T. palustre sensu lato grows in coastal grasslands, alkaline fens, wet river floodplains and wet sandy areas. The taxa may be affected by prolonged drought in fens and wet grasslands leading to a significant drop of the water table in fens and grasslands. They are also affected by the cessation of grassland and fen management leading to ecosystem transformation. Plants of the genus Taraxacum F.H. Wigg. from the section Palustria have been found in the Ķemeri National Park, the “Engures ezers” Nature Park, the “Randu pļavas”, “Tosmare”, “Čužu purvs” and “Liepājas ezers” Nature Reserves. The taxonomic affiliation of the subpopulations of the genus Taraxacum section Palustria in Latvia, their distribution and population size must be explored. In semi-natural wet grasslands and fens restoration and regular management are needed. Drainage in wet habitats should not be permitted. The taxon T. palustre Lam. et DC should be excluded from the list of protected species. Unless knowledge is improved, it is not necessary to include all three species on the list of protected species.
Literatūras saraksts
