Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Vidēja lieluma koši zaļi vai brūnzaļi augi, guloši vai pacili, dzinumi 1,0–4,0 cmgari, 2,0–3,0 mm plati, mazzaroti. Gandrīz visa stumbra garumā gari, bezkrāsaini vai brūngani rizoīdi. Lapas divās rindās, izvietotas reti vai jumstiņveidā, 1,0–2,4 mm garas, 0,9–1,8 mm platas, plati ovālas vai eliptiskas, galā veselas vai ar nelielu jomu, platākās 1/3–2/3 pamatnes, īsi nolaidenas. Lapu šūnas plātnes vidū izodiametriskas vai gareniski izstieptas, 40–60 × 30–40 µm, ar plāniem šūnapvalkiem, šūnu stūri izteikti uzbiezināti. Šūnās 6–11 apaļi vai eliptiski eļļas ķermeņi. Amfigastriju nav. Perianti ļoti bieži, cilindriski, galā strauji sašaurināti (Шляков 1981; Smith 1990; Naujalis et al. 1995; Paton 1999; Atherton et al. 2010).
Izplatība. Parasta un izplatīta suga Centrāl- un Austrumeiropas lielākajā daļā, bet okeāniskajos apgabalos ir reta. Suga sastopama no Francijas līdz Krievijai un no Grieķijas līdz Skandināvijai. Britu salās mūsdienās ļoti reta suga, zināma viena atradne Skotijas ziemeļos. Ārpus Eiropas sastopama arī Āzijā un Ziemeļamerikā (Schnyder 2019). Latvijā suga zināma kopš 19. gs. otrās puses (A. Brutāns, 1887; A. Āboliņas sūnu kartotēka). Pēdējos 50 gados tā konstatēta vairāk nekā 300 atradnēs izklaidus lielākajā valsts daļā (LVMI Silava, A. Āboliņas, I. Rērihas un A. Opmaņa sūnu herbārija dati; Dabasdati.lv 2023). Gaujas Nacionālajā parkā atzīmēta kā diezgan reta suga (Āboliņa 2007). Sastopamības apgabals (EOO) ir 76 773 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 1144 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila un nav sadrumstalota (Schnyder 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav pētītas, bet atradņu skaits pēdējā laikā ir pieaudzis.
Biotopi un ekoloģija. Suga aug ēnainos un parasti mitros mežos uz trupošas koksnes vai klintīm ar skābu reakciju, piemēram, uz mitriem, apēnotiem smilšakmeņiem, retāk purvos kūdrā (Schnyder 2019). Latvijā suga parasti aug uz stipri satrupējušas koksnes purvainos mežos un staignājos, retāk – uz mitriem, noēnotiem smilšakmeņiem. Aug kopā ar Zviedrijas somenīti Calypogeia suecica, divsmaiļu pumpurzareni Cephalozia bicuspidata, vairzaru divzobi Dicranum flagellare, līksmaiļu pumpurzarenīti Fuscocephaloziopsis connivens, smaržīgo zemessomenīti Geocalyx graveolens, viengada skrajlapīti Mnium hornum, gaišo šķībvācelīti Plagiothecium laetum, rudens pārlapīti Syzygiella autumnalis (Bambe 2008; A. Āboliņas, L. Auniņas, B. Bambes, J. Klušas, A. Opmaņa, J. Saulīša novērojumi). Dabisko mežu indikatorsuga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir kailcirtes vecos un dabiskos mitros mežos. Vairākas apakšpopulācijas ir aizsargātas, taču suga konstatēta arī ārpus ĪADT, kur var tikt iznīcināta. Turklāt sugas galveno biotopu aizsardzības stāvoklis valstī novērtēts kā nelabvēlīgs (DAP 2020). Kopumā novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Konstatēta vairākās ĪADT: Moricsalas dabas rezervātā, dabas liegumos “Aizkraukles purvi un meži”, “Dvietes dumbrāji”, “Gruzdovas meži”, “Lielie Kangari”, “Mazie Kangari”, Gaujas, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Baiba Bambe, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.
Summary. Long-leaved flapwort – Liochlaena lanceolata. Liverwort. The species ranges from France to Russia and from Greece to Scandinavia. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1887. It has been found in more than 300 localities over the last 50 years scattered over most of the country. EOO is 76,773 km2, and AOO is 1,144 km2. The size and trends of the regional population of the species have not been studied in Latvia, but the number of localities has recently increased. In Latvia, the species usually grows on heavily decayed wood in swamp forests and swamps, less often on wet, shaded sandstones. The species is threatened by clear-cutting in old and natural forests. Overall, it is assessed as Near Threatened (NT). A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of the species must be maintained. The species has been found in several protected nature territories – the Moricsala Strict Nature Reserve, the “Aizkraukles purvi un meži”, “Dvietes dumbrāji”, “Gruzdovas meži” Nature Reserves etc. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
