Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Aug 1,0–1,5 cm augstos, mazos, skrajos, bāli zaļos, dzeltenzaļos spilvenveida ciņos ar brūnu lejasdaļu. Stumbrs stāvs. Lapas līdz 3 mm garas, no olveida vai ovālas pamatnes pakāpeniski sašaurinās lineāri lancetiskā, gari smailā lapas plātnē. Mitras lapas – taisnas, sausas – izliektas līdz nedaudz līkumotas. Lapas pamatnes daļā malējās šūnas 5–8 rindās izteikti diferencētas – caurspīdīgas, kvadrātiskas, īsi taisnstūrainas vai taisnstūrainas ar bieziem šūnapvalkiem. Perihēcija lapas nav diferencētas. Sporofīts garš, 3,7–5,8 mm (seta 2,5–4 mm gara), sporangiji parasti ir augstu pacelti virs perihēcija. Pēc sporu izsēšanās sporangijs sausā stāvoklī ir gaišs, bāli brūns, uzpūsts, bumbierveida vai otrādi – olveida, ar izteikti savilktu, šauru, skatā no augšas zvaigžņveida atveri. Sporangiji gludi, ar īsām astoņām ribām augšdaļā pie atveres. Eksostomu veido 16 balti, īsi, ātri lūstoši zobiņi, kas sākumā saauguši pa pāriem, vēlāk atdalīti, neregulāri atliekti, sausumā – stāvi. Endostoma nav (reducēts) (Daute, Fürstenow 2011; Caparrós et al. 2016a, 2016b; Plášek et al. 2016; Fedosov, Ignatova 2018; Игнатов и дp. 2018). Nobriedušu sporogonu stadijā ir salīdzinoši viegli atšķirama no citām sprogaiņu Ulota sugām pēc bumbierveida sporangija gaišās krāsas un ļoti šaurās atveres. Sterili augi atšķiras ar mazāk ierotītām lapām nekā citām sprogainēm, tomēr sūnas bez sporofīta ir viegli sajaucamas.
Izplatība. Sugas izplatība saistīta ar kalnu reģioniem: Eiropā no Pireneju pussalas līdz Skandināvijas pussalai, sastopama arī Āzijā un Ziemeļamerikā. Samērā plaši izplatīta, bet visur reti sastopama. Latvijā atrasta septiņās vietās Vidzemē. Zināma kopš 1851. gada no Rīteriem Klintaines pagastā (G. Girgensons). Pēc tam konstatēta 1859. gadā Jumurdas pagastā (A. Brutāns), 1920. gadā Gaujas senlejā un 1921. gadā Ļaudonas pagastā (N. Malta), un 1923. gadā Līgatnes upes ielejā netālu no Gaujas (P. Galenieks). Mūsdienās zināmas trīs atradnes – Ainažu un Krimuldas pagastā (A. Opmanis, 2016, 2021), kā arī Siguldas pagastā (I. Leimanis, 2022). Senās atradnes ir vairāk uz dienvidiem no mūsdienu atradnēm. Sastopamības apgabals (EOO) ir 208 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Salīdzinot ar agrāko situāciju, EOO ir samazinājies astoņas reizes.
Populācija. Par sugas paaudzes ilgumu uzskata piecus gadus (Hallingbäck 1998), tādēļ populācijas dinamiku vērtē 15 gadus ilgam periodam. Pēc seno un mūsdienu atradņu dinamikas var secināt, ka reģionālā populācija ir stabila, tomēr tā sastopama ļoti reti. Līdzīga situācija ir Polijā, Čehijā un Vācijā, kur suga nesen atkal atrasta pēc ļoti ilga laika un atradnes ir nelielas (Daute, Fürstenow 2011; Plášek et al. 2016).
Biotopi un ekoloģija. Pārsvarā sastopama kā epifīts uz lapu kokiem mistrotos palieņu un nogāžu mežos. Sastopama biotopos ar augstu gaisa mitrumu – mežaudzēs gravās, strautu un upju ielejās, mitros lapu koku un egļu mežos uz dažādu sugu krūmu, lapu koku un egļu zariem un stumbriem. Latvijā konstatēta uz ievas, oša un melnalkšņa zariem vai stumbriem. Polijā aug arī uz apses, liepas, pīlādža, gobas, dižskābarža, Skandināvijā – arī uz kārkliem, lazdas, baltalkšņa, Vācijā – uz ozola. Jutīga pret krasām gaisa mitruma izmaiņām. Suga liecina par meža vides ilglaicīgumu. Sastopama sūnu sugu sabiedrībās kopā ar ciprešu hipnu Hypnum cupressiforme, izplesto frulāniju Frullania dilatata, lielo matcepureni Lewinskya speciosa, dakšveida mecgēriju Metzgeria furcata, dzelteno pūkcepureni Orthotrichum stramineum, parasto pilēziju Pylaisia polyantha, plakano skrāpīti Radula complanata, Bruha sprogaini U. bruchii, cirtaino sprogaini U. crispa (A. Opmaņa, I. Leimaņa novērojumi)
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā galvenais apdraudējums ir gaisa piesārņojums ar sēra dioksīdu (skābais lietus). Tā daudzumam atmosfērā mazinoties, citi sugai būtiski draudi nav identificēti. Tomēr Latvijā nozīmīgākais apdraudējums ir mikroklimata izmaiņas, kas ir iespējamas mežistrādes ietekmē, jo Latvijā suga galvenokārt apdzīvo mitrus nogāžu un palieņu mežus. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Tā ir jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Divas no trim mūsdienu atradnēm atrodas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Jāuzlabo ekspertu sugas atpazīšanas prasmes.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ivars Leimanis.
Summary. Club pincushion – Ulota coarctata. In Europe, the moss is distributed from the Iberian Peninsula to the Scandinavian Peninsula, and also occurs in Asia and North America. It was first found in Latvia by G. Girgensohn in 1851. The species has been found in Latvia at seven sites, all in Vidzeme. Today, three localities are known – in Ainaži and Krimulda parishes, as well as in Sigulda parish. Currently EOO is 208 km2, and AOO is 12 km2. Compared to the previous situation, EOO has decreased eightfold. The species has always been present in Latvia and its regional population is stable, but it is very rare. The species grows mainly as an epiphyte on deciduous trees in mixed floodplain and slope forests. In Latvia, the species is threatened by changes in microclimate due to logging, as the species inhabits mainly wet slope and floodplain forests. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. It should be included on the Latvian list of protected species as a species for which micro-reserves can be established. Two of the three present-day localities of the species are in a protected nature territory – in the Gauja National Park. Experts’ skills in species identification need to be improved.
Literatūras saraksts
