Morfoloģija un bioloģija. Graciozais vārpstiņgliemezis ir viens no mazākajiem vārpstiņgliemežiem – tā čaulas augstums ir 7–9 mm, platums 2,0–2,2 mm. Čaulai ir 12–14 vijumi, tās virsotne koniska, ar nosmailotu galu. Šuves samērā dziļas. Čaulas krāsa gaiši dzeltenīgi brūna, matēta, virsmas struktūra ar retām un platām ribām. Saprofāgi. Hermafrodīti. Oldzīvdzemdētāji – mazuļi gandrīz pilnīgi attīstās olās gliemeža ķermenī un izšķiļas no tām īsi pirms dzimšanas, tās laikā vai tūlīt pēc tās vasaras beigās. Precīzs dzīves ilgums nav zināms, iespējams, tas ir 5–10 gadi kā vairumam dzimtas sugu. Vairoties sāk otrajā dzīves gadā (Лихарев 1962). Aktīvi veģetācijas sezonā; pārziemo zemsegā.
Izplatība. Plaši izplatīta suga Centrāleiropā un Austrumeiropā (Duda 2017). Suga ir sastopama Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā un Krievijas Eiropas daļā (Sysoev, Schileyko 2009; Моллюски Беларуси 2022). Latvijā suga izplatīta visā teritorijā, sastopama ne bieži (Rudzīte u. c. 2010; Rudzīte et al. 2018a). 20. gs. beigās bija zināmas 17 atradnes (Pilāte 1998), šobrīd zināmas 50 atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 48 386 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 168 km2.
Populācija. Eiropā populācija ir stabila (Duda 2017). Latvijas reģionālās populācijas stāvoklis vērtējams kā stabils ĪADT, bet nav datu par tās stāvokli ārpus ĪADT. Graciozo vārpstiņgliemežu skaits dzīvotnē vienā kvadrātmetrā var būt 1–27, vidēji – septiņi indivīdi. Gliemežu sabiedrībās sugai parasti ir ļoti mazs īpatsvars – līdz 1% kopējā gliemežu sugu indivīdu skaita (Pilāte 2006).
Biotopi un ekoloģija. Meža suga. Sastopama platlapju mežos, melnalkšņu staignājos, arī skujkoku mežos kaļķainās augsnēs zem nobirām. Reizēm var būt sastopama kalcifilos zāļu purvos. Dzīvotnēs ir jābūt tādām gliemežiem nozīmīgām struktūrām kā bagātīgs pamežs, atmirusi koksne un lapu koki (apse, platlapji) (Suško 1998).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā suga netiek uzskatīta par apdraudētu (Duda 2017). Latvijā galvenie draudi ir dabisko dzīvotņu fragmentācija, to mazināšanās un degradācija saimnieciskās darbības rezultātā (Rudzīte et al. 2018b). Apdraudējumu rada mežu apsaimniekošanas mūsdienu metodes (mežizstrāde veģetācijas sezonā, augsnes virskārtu blīvējošas un saārdošas mežizstrādes tehnikas izmantošana, pameža izvākšana), dzīvotņu izciršana, mirušās koksnes izvākšana un mežu atjaunošana ar gliemežiem destruktīvām metodēm (augsnes aršana, monodominantu egļu un bērzu audžu veidošana un kopšana). To pastiprina meža ceļu būve un meliorācijas sistēmu renovēšana un ierīkošana, kas vēl vairāk sadrumstalo reģionālo populāciju, jo gliemežiem šādi ceļi un grāvji ir nepārvarams šķērslis. Vispārējās dabas aizsardzības prasības mežā (ar dažiem izņēmumiem) tikai daļēji un īslaicīgi nodrošina gliemežu sugu saglabāšanos, bet nenodrošina to ilgtermiņā (LVMI Silava 2014). Mežsaimnieciskā darbība notiek visos biotopos, kam ir saistība ar sugas dzīvotnēm. Novērtēta kā jutīga suga (VU), pamatojoties uz saimniecisko darbību radīto apdraudējumu, sadrumstaloto reģionālo populāciju, kā arī, ņemot vērā, ka tās apdzīvotā platība teorētiski varētu tikai nedaudz pārsniegt 2000 km2.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Vairums atradņu atrodas ĪADT, piemēram, dabas liegumā “Mežole”, Gaujas Nacionālajā parkā un aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”. Sugas aizsardzībā ļoti svarīga ir ES nozīmes meža biotopu praktiskā aizsardzība ārpus ĪADT. Graciozā vārpstiņgliemeža aizsardzības plānošanai ir jāveic pētījumi par tās izplatību un sastopamību ārpus ĪADT. Sugas dzīvotnēs ir jāsaglabā vārpstiņgliemežiem būtiskās struktūras – ēnojums, pamežs, atmirusī koksne, lapu koki (apse, platlapji).
Autore: Digna Pilāte.
Summary. Door snail – Ruthenica filograna. Widespread throughout Central and Eastern Europe and found in all of Latvia’s neighbouring countries. It occurs throughout Latvia, but not frequently, with 50 known localities. The EOO is 48,386 km2, and the AOO – 168 km2. The potential AOO is larger but does not exceed 2,000 km2. The number of individuals per square metre can vary from one to 27, with an average of seven individuals. In snail communities, the species is most commonly represented by up to 1% of the total number of individuals of snail species. It occurs in forests on calcareous soils and is found under litter. It is important that there is abundant understorey, dead wood and deciduous trees (aspen, broadleaved trees). The species is occasionally found in calcareous fens. The main threats in Latvia are the fragmentation and isolation of natural habitats, their reduction and degradation due to economic activities – mainly forestry. The practical protection of forest habitats of EU importance outside protected nature areas is of great importance for the conservation of the species. The species is assessed as Vulnerable (VU) based on its fragmented regional population, threats from economic activities and considering its AOO. It is included in the 2nd edition of the Latvian Red Data Book of Latvia (Pilāte 1998). It is a protected species in Latvia. The legal protection status of the species must be maintained. Most of the localities are found in protected nature areas.
Literatūras saraksts
