Morfoloģija un bioloģija. Mazāka un slaidāka nekā mājas balodis. Apspalvojums ļoti gaišs, brūngansārts, spārnu virspuse un mugura smilškrāsā. Spārnu gali tumši. Uz kakla šaurs melns pusgredzens. Astes spalvas melnas ar platu baltu galu. Riesta lidojumā planē ar nedaudz nolaistiem spārniem un izplestu asti. Neligzdošanas laikā parasti uzturas nelielās grupiņās. Pārtiek galvenokārt no dažādām sēklām. Kokos būvē nekārtīgu ligzdu no zariem. Dējumā 1–2 olas. Mazuļi ligzdguļi. Pieaugušie putni ir nometnieki, bet jaunie ziemās var aizklejot uz dienvidiem. Bargās ziemās samērā daudz putnu iet bojā (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver lielāko daļu Eiropas (izņemot Skandināvijas Z daļu un Krievijas Eiropas daļas centrālo un Z daļu), Tuvos Austrumus, Centrālāziju, Indiju un Ķīnu (BirdLife International 2019). Ligzdošanas izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem palielinājusies, galvenokārt Pireneju pussalā un citur Dienvideiropā, mazākā mērā arī areāla Z daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir samazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Apdzīvotā platība (AOO) ir 456 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 66 544 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija pieaug (BirdLife International 2019). Eiropas populācija ir stabila. Krievijas un Baltkrievijas un īstermiņā arī Lietuvas populācija ir stabila. Ilgtermiņa populācijas pārmaiņas Lietuvā un Igaunijā ir negatīvas, bet Igaunijā īstermiņā populācija pieaug (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 205–350 pāru (410– 700 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņā populācija mazinās, bet īstermiņa tendence ir stabila (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo pilsētas, ciematus u. c. apdzīvotas vietas, apstādījumus, parkus un dārzus (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 4,3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, un ieguve citviet Eiropā nevarētu būtiski ietekmēt Latvijas populāciju.
Apdraudējums. Eiropas līmeņa novērtējumā būtiski draudi sugai nav identificēti (BirdLife International 2021). Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka populāciju negatīvi var ietekmēt bargas ziemas.
Aizsardzība. Sugas aizsardzībai nav noteikta neviena ĪADT vai putniem nozīmīgā vieta. Tās aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Eurasian Collared-dove − Streptopelia decaocto. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000– 2004; the decline continued between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO is 456 km2, the EOO – 66,544 km2. The breeding population is estimated at 205–350 pairs (410–700 adult individuals). The population is declining in the long term, while the short-term trend of the population is stable. Inhabits cities, towns, villages and other residential areas, greenery, parks and gardens. In Latvia, the threats have not been studied, but it is likely that severe winters may have a negative impact on the population. The legal status of protected species does not need to be changed in Latvia.
Literatūras saraksts
