Morfoloģija un bioloģija

Par mājas strazdu mazliet lielāks bridējputns ar samērā īsu knābi. Tēviņš lielāks par mātīti. Tēviņam riesta tērpā seja ir kaila, klāta ar oranžām kārpiņām. Seju apņem pagarinātu spalvu apkakle, kuras krāsojums variē. Pēcriesta tērpā tēviņam apkakles nav. Mātītei visos tērpos un tēviņam pēcriesta tērpā krūtis, galvas kursa un vaigi pelēcīgi brūnganraibi. Vēders un zemaste balti. Parasti uzturas bariņos, kas ceļošanas laikā var būt ļoti lieli. Pavasarī novērojams kolektīvais riests. Mātītes apmeklē riestus, kur pārojas gandrīz tikai ar dominējošajiem tēviņiem (LOB 1998). Ligzdošanas laikā barojas galvenokārt ar sauszemes un ūdens kukaiņiem, bet ārpus ligzdošanas sezonas barības sastāvs ir daudzveidīgāks – arī citi bezmugurkaulnieki un sīkas vardes un zivis (BirdLife International 2021). Ligzda ir ar zāli izklāta bedrīte, ko no virspuses nosedz zāle. Dējumā 2–4, parasti 4 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Gājputns, vairākums ziemo Āfrikā (LOB 1998).

Izplatība

Ligzdošanas areāls no Eiropas ziemeļu daļas (līdz Beļģijai un Baltkrievijai dienvidos) sniedzas pāri Eirāzijas ziemeļu daļai līdz pat Krievijas galējiem austrumiem. Krievijas centrālajā–dienvidu daļā fragmentēts areāls. Ziemo Eiropas rietumu daļā, bet lielākoties Āfrikā (gk. uz dienvidiem no Sahāras) un Āzijas dienvidu piekrastē (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā strauji samazinājusies, sugai izzūdot daudzviet areāla dienvidu un centrālajā daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu samazinājusies un turpinājusi samazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu, sugai faktiski izzūdot kā ligzdotājai (pēdējā periodā reģistrēta tikai iespējama ligzdošana) (Ķerus u.c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km². Sastopamības apgabalu (EOO) nav iespējams aprēķināt, jo suga konstatēta tikai divās atradnēs.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas

Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2016). Arī Eiropas populācija sarūk. Igaunijā un Krievijā populācija sarūk gan ilgtermiņā, gan īstermiņā, Lietuvā – tikai ilgtermiņā (īstermiņa tendence ir stabila). Baltkrievijā īstermiņā ligzdojošā populācija ir stabila, bet ilgtermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 0–5 pāri (0–10 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņā populācija samazinās, bet īstermiņa tendence nav zināma (Ķerus u.c. 2021). Trīs paaudžu laikā populācija samazinājusies par 97%.

Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir mitras pļavas ar īsu zāli un dažādi purvi (LOB 1998). Paaudzes ilgums ir 6,3 gadi (BirdLife International 2021).

Izmantošana un tirdzniecība

Suga Latvijā netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).

Apdraudējums

Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit aprakstīti tie draudi no Eiropas līmeņa novērtējuma, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud piesārņojums ar naftas produktiem, mitrāju un palieņu nosusināšana, kūdras ieguve un zemes pamešana vai pārmaiņas tās apsaimniekošanā, kas noved pie aizaugšanas ar krūmiem vai niedrēm. Nākotnē sugas areāls un populācija var samazināties klimata pārmaiņu ietekmē. Suga ir jutīga pret putnu gripu, putnu botulismu un putnu malāriju, tāpēc varētu ciest no šo slimību uzliesmojumiem nākotnē (BirdLife International 2021).

Aizsardzība

Saskaņā ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (Augstākā Padome 1993), gugatnis ir mērķa suga 26 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, taču lielākajā daļā no tām suga neligzdo. Ligzdojošo gugatņu aizsardzībai noteiktas putniem nozīmīgās vietas: “Engures ezers”, “Liepājas ezers”, “Teiču un Pelečāres purvi” un “Ziemeļu purvi” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzībai nepieciešama mitro zālāju atjaunošana un saglabāšana.

Galvenais novērtētājs: Viesturs Ķerus

Novērtētāji: Andris Avotiņš

Literatūras saraksts

1. BirdLife International. 2016. Calidris pugnax. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T22693468A86591264. [online] Available at: https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-3.RLTS.T22693468A86591264.en. [accessed 01.12.2022].
2. BirdLife International. 2021. Calidris pugnax. The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22693468A166259298. [online] Available at: https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T22693468A166259298.en. [accessed 01.12.2022.].
3. Keller, V., Herrando, S., Vořišek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Marti, D., Anton, M., Klvaňova, A., Kalyakin, M. V., Bauer, H.-B., Foppen, R. P. B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions, 967 pp.
4. Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A., Mārdega, I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 511 lpp.
5. LOB 1998. Latvijas lauku putni. Rīga, 208 lpp.
6. Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Ministru kabineta noteikumi Nr. 396. Latvijas Vēstnesis, 413/417, 17.11.2000.
7. Noteikumi par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Augstākā Padome. Latvijas Vēstnesis, 5, 25.03.1993.
8. Račinskis, E. 2004. Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Rīga, 176 lpp.