CR – ligzdojošā populācija
DD – caurceļojošā populācija
Foto: Ainārs Auniņš – gugatņa ligzdošanas biotops.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: pīļu Anatidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: RE, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: NT 2019, LC 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (NA 2020), Igaunija
(NA 2008), Lietuva (CR 2021), Krievija (EN 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
Biotopi: 5.5. Iekšzemes mitrāji – pastāvīgi saldūdens
ezeri (>8 ha), 15.3. Akvakultūru dīķi.
Draudi: 2.1. Augkopība, 5.1. Sauszemes dzīvnieku medīšana un vākšana, 5.2. Savvaļas augu vākšana, 6.1. Rekreācija, 7.2. Dambji un ūdens saimniecības/ izmantošana, 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas, 8.1. Invazīvas svešzemju sugas/slimības, 9.2. Rūpnieciskas un militāras izcelsmes piesārņojums, 11.2. Sausums, 8.2. problemātiskas vietējās sugas/slimības.
Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 2.3. Biotopu un dabisko procesu atjaunošana.
Konvenciju pielikumi: Bernes III, Bonnas I un II.
Putnu direktīvas pielikums: I.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.
Morfoloģija un bioloģija
Par mājas strazdu mazliet lielāks bridējputns ar samērā īsu knābi. Tēviņš lielāks nekā mātīte. Tēviņam riesta tērpā seja ir kaila, klāta ar oranžām kārpiņām. Seju apņem pagarinātu spalvu apkakle, kuras krāsojums variē. Pēcriesta tērpā tēviņam apkakles nav. Mātītei visos tērpos un tēviņam pēcriesta tērpā krūtis, galvas virsa un vaigi pelēcīgi brūnganraibi. Vēders un zemaste balti. Parasti uzturas baros, kas ceļošanas laikā var būt ļoti lieli. Pavasarī novērojams kolektīvais riests. Mātītes apmeklē riestus, kur pārojas gandrīz tikai ar dominējošajiem tēviņiem (LOB 1998). Ligzdošanas laikā barojas galvenokārt ar sauszemes un ūdens kukaiņiem, bet ārpus ligzdošanas sezonas barības sastāvs ir daudzveidīgāks – arī citi bezmugurkaulnieki, sīkas vardes un zivis (BirdLife International 2021). Ligzda ir ar zāli izklāta bedrīte, ko no virspuses nosedz zāle. Dējumā 2–4, parasti četras olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Gājputns, vairākums ziemo Āfrikā (LOB 1998).
Izplatība
Ligzdošanas areāls no Eiropas Z daļas (līdz Beļģijai un Baltkrievijai dienvidos) sniedzas pāri Eirāzijas Z daļai līdz pat Krievijas galējiem austrumiem. Krievijas centrālajā un D daļā sadrumstalots areāls. Ziemo Eiropas R daļā, bet lielākoties Āfrikā (galvenokārt uz dienvidiem no Sahāras) un Āzijas D piekrastē (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā strauji samazinājusies, sugai izzūdot daudzviet areāla D un centrālajā daļā (Keller et al. 2020). Latvijā ligzdošanas izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir samazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu, sugai faktiski izzūdot kā ligzdotājai (pēdējā periodā reģistrēta tikai iespējama ligzdošana) (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Sastopamības apgabalu (EOO) nav iespējams aprēķināt, jo suga konstatēta tikai divās atradnēs. Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 1164 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 76 752 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas
Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2016). Arī Eiropas populācija sarūk. Igaunijā un Krievijā populācija sarūk gan ilgtermiņā, gan īstermiņā, Lietuvā – tikai ilgtermiņā (īstermiņa tendence ir stabila). Baltkrievijā īstermiņā ligzdojošā populācija ir stabila, bet ilgtermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 0–5 pāri (0–10 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņā populācija mazinās, bet īstermiņa tendence nav zināma (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 97%. Latviju caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tas ir mazāks nekā 10 000 pieaugušu indivīdu. Ņemot vērā ligzdojošās populācijas samazinājumu Somijā, Igaunijā un Krievijā, ir ticami, ka arī Latviju caurceļojošā populācija mazinās, taču par to trūkst datu.
Biotopi un ekoloģija
Ligzdošanas biotops ir mitras pļavas ar zemu augāju un dažādi purvi, ceļošanas laikā sastopams dažādos iekšzemes mitrājos un jūras piekrastē (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 6,3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība
Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums
Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud piesārņojums ar naftas produktiem, mitrāju un palieņu nosusināšana, kūdras ieguve, pārmaiņas apsaimniekošanā, kas izraisa aizaugšanu ar krūmiem vai niedrēm. Nākotnē sugas areāls un populācija var mazināties klimata pārmaiņu ietekmē. Suga ir jutīga pret putnu gripu, putnu botulismu un putnu malāriju, tāpēc varētu ciest no šo slimību uzliesmojumiem (BirdLife International 2021).
Aizsardzība
Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” gugatnis ir izveidošanas mērķsuga 26 ĪADT, taču lielākajā daļā no tām suga neligzdo. Ligzdojošo gugatņu aizsardzībai ir noteiktas putniem nozīmīgās vietas: “Engures ezers”, “Liepājas ezers”, “Teiču un Pelečāres purvs” un “Ziemeļu purvi” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu gugatni, ir jāatjauno un jāsaglabā mitrie zālāji.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary
Ruff − Calidris pugnax. In Latvia, the breeding distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004 and continued to decline between 2000–2004 and 2013–2017, with the species effectively disappearing as a breeder (only potential breeding was recorded in the latter period). The AOO of the breeding population is 8 km2. The EOO cannot be calculated because the species has only been found in two localities. The breeding population is estimated at 0–5 pairs (0–10 adult individuals). The population is declining in the long term, while the short-term trend of the population is unknown. Over three generations, the population has declined by 97%. The AOO of the migrating population is 1,164 km2, the EOO – 76,752 km2. The size of the migrating population is unknown, but it is suspected to be less than 10,000 adult individuals. Given the decline of the breeding population in Finland, Estonia and Russia, the population migrating through Latvia is also likely to be declining, but the data are insufficient to make conclusions. The breeding habitat is wet grasslands with low grass and various wetlands. During migration, the species occurs in various inland wetlands and along the coast. The species is threatened by oil pollution, drainage of wetlands and floodplains, peat extraction and land abandonment or changes in land management that lead to overgrowth with shrubs or reeds. In the future, the range of the species, as well as the population, may decline due to climate change. The species is susceptible to avian influenza, avian botulism and avian malaria. Therefore, it could suffer from future outbreaks of these diseases. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Restoration and conservation of wet grasslands are required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
