Morfoloģija un bioloģija. Hadriana zemestauku augļķermeņi sākumā ir olveida, ar sārtu ārējo slāni. Vēlāk ārējais slānis saplīst un izaug balts līdz gaiši sārts augļķermenis ar zaļganām, nepatīkamas smakas gļotām galā. Gļotas satur sporas un to smaka pievilina kukaiņus, kas palīdz izplatīt sporas. Sporas bezkrāsainas, eliptiskas līdz cilindriskas, 3–5 x 1,5–2,0 μm (Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi pa vienam vai grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā. Eiropā konstatēta samērā reti, galvenokārt nemorālajā dabas zonā (GBIF 2024). Latvijā konstatēta samērā reti. Pirmo reizi atrasta Rīgā (Daugavgrīvā) 1924. gadā (Štolls 1913–1939). Mūsdienās zināmas 48 atradnes dažādos reģionos, galvenokārt jūras piekrastē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 23 603 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 192 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs un herbotrofs (uz smiltīs apraktas koksnes un vaskulāro augu atliekām). Eiropā sastopama kāpās un stepēs. Latvijā konstatēta piejūras kāpās, kā arī pilsētu apstādījumos smilšainās augsnēs jūras tuvumā.
Izmantošana un tirdzniecība. Iespējams, jaunie augļķermeņi tiek ievākti parasto zemestauku Phallus impudicus vietā, kas tiek izmantoti ārstniecībā.
Apdraudējums. Galvenie draudi ir tūrisma un rekreācijas negatīvā ietekme uz kāpu biotopiem, kāpu izbraukāšana, izbradāšana. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā, iespējams, jāpārskata. Sastopama ĪADT – dabas parkos “Piejūra” un “Pape”, Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Ovīši” un u. c. Jānodrošina tirdzniecības kontrole, piekrastes kāpu biotopu aizsardzība. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Dune stinkhorn – Phallus hadriani. Distributed across Europe, Asia, and North America. It is relatively rare in Europe, mainly found in the nemoral zone. It is relatively rare; with currently 48 known localities in different regions, mainly on the sea coast. The EOO is 23,603 km2, and the AOO – 192 km2. No information is available on changes in the distribution due to a lack of studies. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 1,000. It is a wood saprotroph and herbotroph (on wood and vascular plant remains buried in sand). In Europe, it occurs in dunes and steppes. In Latvia, it is found in coastal dunes and urban green areas, and on sandy soils near the sea. The main threats are the negative impacts of tourism and recreation on dune habitats, vehicle impacts, trampling. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a small regional population. It is a protected species in Latvia; micro-reserves may be established to conserve its habitats. The legal status of the species in Latvia may be reviewed. It occurs in protected nature areas, e.g. the “Piejūra” and “Pape” Nature Parks, the Ķemeri National Park, the “Ovīši” Nature Reserve, etc. Trade controls and protection of coastal dune habitats are needed. Research is needed on the size, distribution and trends, life cycle and ecology of the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
