Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Pleirokarpa divmāju ūdenssūna. Mīksti, gaiši vai tumši zaļi augi. Stublājs līdz 20 cm garš, neregulāri zarots, parasti tievs un vārgs, irdeni aplapots, sānzari nosmailoti. Stublāja lapas taisni vai tālu atstāvošas, 3–5 mm garas un 0,8–1,5 mm platas, lancetiskas līdz olveidīgi lancetiskas, pakāpeniski gari nosmailotas, ar plakanām malām vai nedaudz ieliektas, lapas plātnes mala lapas augšdaļā nedaudz zobaina, apakšdaļā ar veselu un plakanu malu. Lapas plātnes šūnas irdenas, ar tievām sieniņām, lapas pamatnē dzeltenīgi sarkanas, nolaidenajās austiņās ļoti irdenas, kvadrātiskas, īsi taisnstūrainas vai heksagonālas, stipri paplatinātas, brūnganas. Zaru lapas ieliektas, šaurākas. Perihēcija lapas plati sagrieztas, vēlāk saplīstošas. Sporofītu veido ļoti reti, sporangiji diezgan lieli, 2,5 mm gari, līdz pusei izvirzīti, plati ovāli vai eliptiski, setas 0,5 mm garas. Peristoms purpursarkans. Operkulums konusveidīgs, parasti ar nosmailotu galu. Sporas brūnganas līdz olīvkrāsas, papillozas, nogatavojas vasarā (Абрамова и др. 1961; Игнатов, Игнатова 2004; Jukonienė 2007).
Izplatība. Eiropā plaši izplatīta suga. Sastopama arī Āzijā, Ziemeļamerikā un Grenlandē. Eiropas ZR daļā reta (Абрамова и др. 1961; Игнатов, Игнатова 2004; Hodgets 2019). Fenoskandijā sastopama bieži, bet Igaunijā un Lietuvā – reti (Kopponen et al. 1995; Ingerpuu, Vellak 1998; Jukonienė 2007; Hedenäs et al. 2014; Subkaitė 2021). Latvijā zināmas aptuveni 40 atradnes gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes centrālo, R un Z daļu. Pirmie novērojumi ir 20. gs. sākumā (J. Mikutovičs, 1901, 1902, H. Skuja, 1924, A. Apinis, 1933), samērā bieži atrasta 1959.–1973. gadā (A. Āboliņa, L. Lazdiņš, A. Rasiņš), savukārt kopš 1986. gada konstatēta vēl aptuveni 20 atradnēs (U. Suško, B. Bambe, L. Eņģele, A. Opmanis, J. Kluša). Sastopamības apgabals (EOO) ir 34 378 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 152 km2.
Populācija. Eiropā reģionālās populācijas lielums nav zināms (Hodgetts 2019). Reģionālās populācijas lielums Latvijā nav precīzi zināms, bet ir salīdzinoši mazs.
Biotopi un ekoloģija. Fenoskandijā suga sastopama barības vielām ne pārāk bagātos ezeros un lēni tekošās ūdenstecēs peldošā veidā uz grunts vai arī piestiprinājusies akmeņiem vai kokiem (Kopponen et al. 1995; Hedenäs et al. 2014). Latvijā tai ir diezgan šaura ekoloģiskā niša, aug tīros dzidrūdens eitrofos, retāk dzidrūdens mezotrofos un brūnūdens semidistrofos dziļos un seklos ezeros uz smilšainas vai dūņainas grunts līdz 1,5–2 m dziļumam, kā arī tīrās upēs (straujtecēs un lēntecēs), dažkārt arī vecupēs, kur aug peldošā veidā uz grunts vai arī ir piestiprinājusies pie koku saknēm (Aболинь 1968; Suško, Āboliņa 2010; Urtāns 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud ezeru piesārņošana, aizaugšana, ūdens kvalitātes pasliktināšanās, intensīvā lauksaimniecība, intensīvā rekreācija un apbūve ezeros un to krastos, mākslīgas ezeru ūdenslīmeņa izmaiņas, HES ierīkošana. Ņemot vērā pastāvošos draudus un to, ka liela reģionālās populācijas daļa atrodas ārpus ĪADT, suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Mazākā daļa atradņu konstatētas ĪADT – Ķemeru un Gaujas Nacionālajos parkos. Latvijā sugu aizsargā 11 īpaši aizsargājamo ezeru biotopu ietvaros. Lai aizsargātu sugu, ir jāizstrādā sugas aizsardzības un biotopu apsaimniekošanas plāns, jāturpina papildināt zināšanas par tās izplatību Latvijā.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Quell willow moss – Fontinalis hypnoides. A widespread moss in Europe, Asia, North America and Greenland. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1901. In Latvia, there are about 40 known localities of this species in almost the whole territory of the country, except for the middle part, west and north of Kurzeme. EOO is 34,378 km2, and AOO is 152 km2. Its regional population in Latvia is small. In Latvia it grows in clean clear- water eutrophic, less often clear-water mesotrophic and brown-water semi-dystrophic lakes on sandy or muddy bottom to a depth of 1.5-2 m, as well as in clean rivers (riffles and pools), sometimes also in oxbows. In Latvia, the species is threatened by pollution, overgrowth, deterioration of water quality, intensive agriculture, intensive recreation and development in lakes and their shores, artificial changes in lake water levels, installation of hydroelectric power plants in reservoirs. It is assessed as Near Threatened (NT). A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The smallest part of the known localities is in specially protected nature territories – the Ķemeri and Gauja National Parks. To protect the species, a conservation and habitat management plan should be developed, and knowledge about its distribution in Latvia should be further developed.
Literatūras saraksts