Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–50 (100) cm garš ūdensaugs. Augi bez sakneņa vai saknenis tievs, īss. Stublājs tievs, nezarots vai ar nedaudziem sānzariem, šķērsgriezumā viegli saplacināts. Augs tikai ar zemūdens lapām. Lapas nedaudz stīvas, puscaurspīdīgas, spilgti zaļas, galvenokārt lapu apakšpusē bieži ar iesārti brūnu nokrāsu, sēdošas, šauri lineāras, 3–7 cm garas, 0,6–1,5 mm platas, gals pakāpeniski gari nosmailots, mala gluda, pamats šauri ķīlveidīgs. Lapas ar 3 (5) dzīslām, vidējā viegli izcilnēta. Pie lapas pamata bez dziedzerkārpiņām. Pielapes 1–2,5 cm garas, cietas, pie pamata saaugušas, ar nosmailotiem galiem, sākumā zaļganas, vēlāk gandrīz baltas. Ziedkopas kāts 1,5–2,5 (3) cm garš. Vārpiņā līdz sešiem ziediem. Auglis – riekstiņš, 1,5–2,5 mm garš, spīdīgs, gluds, sārti brūns, muguras ķīlis neizteikts, knābītis taisns. Zied jūlijā un augustā (Gavrilova 2011). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Reti un nevienmērīgi Sibīrijā un Āzijas R daļā, Eiropas centrālajā un Z daļā mērenajā joslā sastopama suga (Gavrilova 2003, 2011; Lansdown 2011; Priedītis 2014; Govaerts 2024). Igaunijā – diezgan reti visā valstī, galvenokārt DA daļā (eElurikkus 2024). Lietuvā – diezgan bieži visā valstī (Trei et al. 2003). Latvijā sastopama diezgan reti visā valstī, tomēr Latvija ir viena no teritorijām ar lielāko atradņu blīvumu sugas areālā (Suško 1997, 2009, 2015; Suško, Bambe 2002; Gavrilova 2003, 2011; Trei et al. 2003; Priedītis 2014). Sastopamības apgabals (EOO) ir 53 776 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 240 km2. Visticamāk, suga ir sastopama nedaudz plašāk. Tomēr, ņemot vērā sugas ekoloģiskās prasības, AOO nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav zināms. Parasti suga aug nelielās grupās un audzēs.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug tikai tīros, vāji vai mēreni eitrofos un mezotrofos ezeros ar ūdens dzidrību lielāku nekā 2,5 m, ļoti reti arī upju līčos, dīķos un karjeros līdz aptuveni 1,5 m dziļumam tīrā un dūņainā minerālgruntī, kā arī dūņās. Piesārņojuma ietekmē suga izzūd (Gavrilova 2003, 2011; Priedītis 2014; Suško 1997, 2009, 2015).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem un tās izraisītā ezeru aizaugšana un pastiprinātā konkurence ar ekspansīvajām ūdensaugu sugām. Ūdens kvalitāti pasliktina ar biogēniem bagāta notece no intensīvi izmantotām lauksaimniecības zemēm, mājsaimniecībām un meliorācijas sistēmām, kā arī rekreācija ezeros un to krastos.
Aizsardzība. Ezeri ar sugas atradnēm atrodas vairākās ĪADT: visvairāk aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, viena vai dažas atradnes aizsargājamo ainavu apvidos “Augšdaugava” un “Veclaicene”, dabas parkos “Silene” un “Dridža ezers”, Rāznas un Gaujas Nacionālajos parkos, kā arī dabas parkā “Kurjanovas ezers” un dabas liegumā “Vīķu purvs”. Tomēr vairums atradņu atrodas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatības un populācijas lielums. Jānovērš iepriekšminētie ezeru ūdens kvalitāti pasliktinošie faktori. Pasākumi ezeru ūdens kvalitātes uzlabošanai iekļaujami attiecīgo ĪADT dabas aizsardzības plānos. Iesārtā glīvene jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.EN
Autors: Uvis Suško.
Summary. Shetland pondweed – Potamogeton rutilus. It is rare throughout Latvia, although it is highly probable that it is more widespread than currently recorded. The AOO is 240 km2, and the EOO – 53,776 km2. Considering the ecological niche of this species, the AOO would not exceed the threshold of the EN category. The species grows in small groups only in clean, slightly or moderately eutrophic lakes with water transparency greater than 2.5 m, very rarely in clean rivers, artificial ponds, and quarry ponds on pure or muddy mineral ground or mud at a depth of 0.1–1.5 m. The threats are lake pollution, drainage in the lake catchment area, intensive recreation, competition from expansive macrophyte species, and deterioration of water quality. The population size in Latvia is unknown. Several P. rutilus localities occur in protected areas; most of them in the “Augšzeme” Protected Landscape Area, while the majority of localities are not under protection. Studies on the distribution of the species are needed; the population size should be estimated. Factors causing lake water quality deterioration must be averted. This should be done by including appropriate measures in site management plans for protected areas. P. rutilus should be included on the list of protected species.
Literatūras saraksts
