Morfoloģija un bioloģija. Ievērojamās liesmenes cepurīte ir 8–25 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izliekta, beidzot plakana, gaļīga, citrondzeltena līdz oranždzeltena, beidzot rūsgani brūna. Jauna cepurīte gluda līdz samtaina, vēlāk ar rūsganām, ieaugušām, zvīņainām šķiedrām, vidū reizēm saplaisājusi. Mīkstums dzeltens, ar rutku smaržu un rūgtu garšu. Lapiņas gaiši dzeltenas, vēlāk dzelteni brūnas līdz rūsas brūnas, ar ciešas, plānas, ar zobiņu nolaidenas. Kātiņš 8–15 cm garš, 1,5–4,0 cm diametrā, vārpstveida, saliekts, ar sakņveida pagarinājumu, pie pamata kopā ar citiem saaudzis cerā, dzeltens, augšdaļā pārslaini punktains, apakšdaļā rūsgani šķiedrains, blīvs, vēlāk dobs, pie pamata sīksts, ar sākumā bālganu, vēlāk – sporām apbirušu – brūnu, piltuvveida gredzenu, kas sausā laikā ātri izzūd, atstājot uz kātiņa dzeltenbrūnu joslu. Sporas izteikti kārpainas, elipsoīdas, okerbrūnas, birumrakstā rūsas brūnas, 8–10 x 5–6 µm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi ceros veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Austrālijā, Dienvidāfrikā, vietām Āzijā, Dienvidamerikā (GBIF 2023). Eiropā bieži sastopama mērenajā veģetācijas zonā, reti – boreālās zonas D daļā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta reti. Pirmo reizi minējis F. E. Štolls 1923. gadā Zemgalē, Kroņvircavā (Štolls 1913–1939). Mūsdienās zināmas 13 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 22 389 km2 un apdzīvotā platība (AOO) ir 52 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs. Sastopama lapu koku un jauktos mežos ar lielu bioloģisko daudzveidību, galvenokārt mitrās vietās, kā arī vecos parkos uz atmirušas lapu koku, retāk skujkoku, koksnes, nereti uz augošu koku saknēm vai pie stumbru pamatnes (Knudsen, Vesterholt 2012).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud iespējama biotopa kvalitātes pasliktināšanās nākotnē intensīvas mežizstrādes un koksnes ieguves dēļ – to negatīvi ietekmē vecu, augošu koku izvākšana, kailcirte, mežu apsaimniekošana, samazinot vecu mežu īpatsvaru. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tās aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Sastopama ĪADT – Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas liegumā “Jaunciems”. Sugas aizsardzībai jāsaglabā tai piemēroti biotopi – saimnieciski maz ietekmēti lapu koku un jauktie mežus, kā arī jāsaglabā atmirusi lapu koku koksne vecos parkos. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Spectacular rustgill – Gymnopilus junonius. Found in Europe, North America, Australia, South Africa, parts of Asia, and South America. It is common in temperate zone in Europe, but rare in the southern subboreal zone. It is rare in Latvia with 13 currently known localities in different regions. The EOO is 22,389 km2, and the AOO – 52 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of research. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals may not exceed 1,000. It is a wood saprotroph. It is found in deciduous and mixed forests with high biodiversity, mainly in wet places and in old parks on dead wood of deciduous, less often on coniferous trees; often on the roots of living trees or at the base of trunks. The species is threatened by possible future deterioration of habitat quality due to intensive logging; it is affected by the removal of old living trees, clear-cutting, forest management that reduces the proportion of old forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia; there is no need to change the legal status of the species. It occurs in protected nature areas – the Gauja and Slītere National Parks, and the “Jaunciems” Nature Reserve. The conservation of the species requires the preservation of suitable habitats – undisturbed deciduous and mixed forests, as well as the preservation of dead wood of deciduous trees in old parks. Research is needed on the size, distribution and trends, life cycle and ecology of the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
